Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz raidījumā turpinām risināt klausītāju iesūtītos jautājumus par ēkas konstrukciju siltināšanas iespējām, materiālu izvēli un darba gaitu.

1.jautājums. Par ēkas siltināšanu. Hruščova laika balto ķieģeļu daudzdzīvokļu ēka. Birša kunga skaidrojums ļoti noderētu pirms sarunas ar mājas iedzīvotājiem, palīdzētu aprēķināt provizoriskās materiālu izmaksas un pat nokontrolēt iespējamos būvdarbu meistarus.

1.1.Kā veidot pareizu ēkas siltināšanas „pīrāgu”? Kur un kādas plēves jāizmanto?

1.2.Kādi ir vēlamie siltināšanas materiāli un kā ar gaisa spraugām?

2.jautājums. Par vecas stāvbūves gaisa spraugas aizpildīšanu. Skats no iekšpuses: 15cm koks, 5-7cm gaisa sprauga, ko plānoju aizpildīt ar kokšķiedras vati, 7cm sarkanais ķieģelis ar ārējo, veco apmetumu, 10cm akmens vate, pretvēja plāknse un apdares dēlis.

2.1. Vai ar 10cm būs gana? Nevēlos, lai rasas punkts veidojas tuvu kokam? Vai ir kāds cits materiāls ar ko aizpildīt gaisa spraugu? No iekšpuses plēves nevēlos izmantot.

2.2. Siltinot no ārpuses krietni samazināsies vēja kastes izmēri, bet skārda jumta ventilācija tiks saglabāta. Vai tā ir liela bēda vai tikai estētiska nianse?

3.jautājums. Par dzīvojamās ēkas cokola mezgla risinājumu. Lai samazinātu siltuma plūsmu ziemas periodā, cokola augšējā daļā siltumizolācija ir divas kārtas keramzīta betona bloki. Zem ēkas grīdas, pirms hidroizolācijas koncentrējas mitrais gaiss un radona gāze, kas izplūst no grunts. Radona koncentrācija ēkas iekštelpā ir kaitīga cilvēku veselībai. Lai mitrumu un radona gāzi izvadītu, keramzīta mūra augšējā kārtā ir paredzēti nelieli vertikāli atvērumi - 10mm plati un 200mm augsti. Ēkas izmēri – 14X7m, perimetrs 42m.

3.1. Cik daudz vertikālo atvērumu 10mm x 200mm ir nepieciešami, lai pagrīde “elpotu”? Maksimālais iespējamais skaits ir 84.

3.2. Varbūt pietiek ar 12 šādiem atvērumiem, kas vienmērīgi izvietoti pa ēkas perimetru?

4.jautājums. 1975.g. celta 3 stāvu māja. Dzīvoju 2.stāvā, vidējā kāpņu telpā. Izpētot mājas uzbūvi, atradu vairākas nepilnības, dēļ kurām no dzīvokļa zūd siltums. Pirmā problemātiskā vieta ir tukša telpa virs bijušās kurtuves, kas netiek apsildīta. Istabā virs šīs telpas ir auksta grīda. Dzīvokļa grīdas sastāv no 2cm skujkoka spundētiem dēļiem uz brusām, brusas uz dzelzsbetona paneļa. Kad virtuvē nomainīju šādu grīdu uz betona grīdu, saskāros ar to, ka pie ārsienas grīdas panelim ir ķīļveida sprauga. Viena no iespējām istabā virs kurtuves, ir iepūst vati nedemontējot grīdu, kas būtu ekonomiski visizdevīgākais variants.

4.1.Varbūt labāk izjaukt grīdu un ieklāt betonu? Vai arī ir cits risinājums?

Otra problēma ir 2 ārsienas: 25cm biezs panelis ar vidū izbūvētu koka rāmi. Tajā ir stikla vate ar ruberoīdu. Virs kastes stiklšķiedras viļņotais panelis. Šis „pīrāgs” ir aptuveni 15cm biezs. No iekšpuses ārsienas ir siltinātas ar 100mm akmens vati. Vienas ārsienas siltinājumā ievietotas ūdens caurules, kas siltinātas ar 2cm putuplastu. Šajā ziemā caurules aizsala.

4.2. Vai ārsienā aizvietojot koka konstrukciju ar 250mm gāzbetona blokiem varētu to novērst? Vai arī tur ir cita problēma?

5.jautājums. Par auksto bēniņu siltināšanu ar 30cm beramo/pūšamo akmens vati. Siltināmā platība ap 80m². Izdedži ap 15cm,tad papīrs, zem tā dēlis, gaisa sprauga ap 5cm, tālāk vairākas griestu kārtas.

5.1. Vai varu bērt akmens vati uz izdedžiem? Vai izdedžos neveidosies kondensāts? Vai labāk būtu izdedžus izņemt? Saprotu, ka tas ir papildus svars virs 1t.

5.2. Pie sijām skrūvētu skaidu plāksni, lai vate neskaras ar sijām un jumta tvaika plēvi. Vai tas būtu pareizi?