Vienu dienu, virtuvē gatavojot, man bija trāpījies rūgts gurķis; tai brīdī galvā kaut kas noklikšķēja un es uzrakstīju grupasbiedriem - būsim RŪGTAIS GURĶIS - un visi bija apmierināti,

 grupas intriģējošā nosaukuma rašanos skaidro šī "NeFormāta" viesi Kristaps Broks un Edgars Krūmiņš, "aiz kadra paliekot" Bruno Koļezņovam un Oskaram Vismanim.

Interesanti, ka grupa savā debijas albumā atgriežas pie latviešu rokmūzikas saknēm, dziesmas ļaujot skanēt dzejai, proti, albuma kredītos ir lasāmi gan jauno latviešu dzejnieču Rēzijas Krieviņas, Karlīnas Zaksas un Baibas Rozes vārdi, gan klasiķa Eduarda Veidenbauma vārds, kura muzejā "Kalāči" savulaik arī notika albuma prezentācijas koncerts.

Sarunu ar Kristapu un Edgaru par:

- grupas stila maiņu un liktenīgo satikšanos ar dzejniecēm;

- mākslīgo intelektu un mūzikas pārbagātību mūsdienās;

- kā arī to, kā jaunai grupai izlauzties pie klausītājiem un kā grupai mācīties no korporatīvajiem pasākumiem klausieties ierakstā, kurā izskan apvienības grupas RŪGTAIS GURĶIS albumā "Līdzeni lēzenas dienas" rodamās dziesmas "Krāsas", "Līdzeni lēzenas dienas", "Tumsa un migla", kā arī "Jaunības gadalaiks".