Reinis Jaunais pavisam noteikti ir visvairāk ceļojošais Latvijas mūziķis, ar kuru iepriekšējo reizi "Neformātā" tikāmies pērnvasar, kad viņš bija izdevis savu piekto albumu, bet šopavasar mūziķis izdevis arī sesto, kura nosaukums ir "Pretpolu vienādības".

Vaicāts, cik valstīs paguvis muzicēt laikposmā no piektā līdz sestajam albumam, Reinis atklāj, ka gada laikā pabijis 16 vai 17 valstīs: "Saskaitīju, ka pagājušajā gadā man bijušas 250 publiskās uzstāšanās, no tām lielākā daļa – ārpus Latvijas."

Kādi ir spilgtākie iespaidi no aizvadītā gada?

Visjaukākais bija tas, ka lielākajā daļā ceļojumu devos kopā ar sievu un meitiņu,

sirsnīgi atzīstas mūziķis. "Ceļojumi visiem kopā ir pats labākais, jo agrāk lielākoties braucu spēlēt viens pats, un šādos gadījumos vienā brīdī iestājas tāds kā apnikums. Spilgtu brīžu bijis ļoti daudz - kaut vai Jaunzēlandes dabas skati, kur safilmējām arī daudz video – daļa jau publicēta Youtube kopā ar manu mūziku. Tas bija varens piedzīvojums!"

Šoreiz vairāk dziesmu

Šajā Reiņa albumā ir visvairāk dziesmu un vismazāk instrumentālu skaņdarbu. Vai tas nozīmē, ka Reiņa Jaunā instrumentālo skaņdarbu ceļš savā veidā noslēdzas, lai turpinātos dziesmu ceļā?

"Tas vienmēr noticis pamīšus," skaidro Reinis. "Pirmajā albumā "Plika ģitāra" pilnīgi visas kompozīcijas bija instrumentālas. Pēc tam nāca "Draugu orķestris", kuru ierakstījām kopā ar Artūru Veinbergu – tur, ja nemaldos, bija vienpadsmit skaņdarbi: deviņas dziesmas un tikai divi instrumentālie darbi. Diskā "Gaišs" bija otrādi: tikai divas dziesmas bija ar balsi, bet visi pārējie bija instrumentāli skaņdarbi. Albumā "Tumšs" bija līdzīgi – šķiet, divas dziesmas ar balsi, pārējie darbi – instrumentāli. Tieši tāpat sanāk arī albumā "Mūzika un ceļojumu stāsti", kur divas dziesmas no septiņpadsmit ir ar balsi, bet pārējās ir instrumentālas kompozīcijas. Šajā albumā no vienpadsmit skaņdarbiem septiņos es dziedu, bet instrumentālās mūzikas ceļš pavisam noteikti nav galā!

Rakstot šo albumu, grupas biedri mani mudināja, ka gribētu vairāk izpildīt mūziku, kuru es dziedu. Un man kaut kā arī rakstījās dziesmas ar vārdiem – bija iedvesma, un kurš tad cits tiem maniem vārdiem mūziku rakstīs, ja ne es pats?

Klusums – visskaistākā mūzika

Kas sniedzis iedvesmu raidījumā dzirdamās dziesmas "Klusums ir mūzika" sacerēšanā – kāds patiess notikums vai vienkārši vēlme patverties no pilsētas trokšņa?

"Pirmkārt, tā ir par patveršanos mazos, mežam līdzīgos pudurīšos Rīgas mikrorajonos, piemēram, manā dzīvesvietā Imantā: šo rajonu ieskauj blokmājas, taču šeit ir arī diezgan daudz zaļu vietu – pārej pāri Kurzemes prospektam, un esi jau gandrīz vai meža vidū," atklāj Reinis Jaunais. "Otrkārt, šī dziesma ir par došanos pie dabas, projām no pilsētas burzmas, pavadot laiku kopā ar cilvēku, ar kuru tev patīk būt kopā, turklāt atpūšoties no mūzikas skaņām, jo lielu daļu manas ikdienas veido darbs ar mūziku vai mūzikas klausīšanās.

Reizēm gribas atpūsties no skaņām. Esmu nācis pie atklāsmes, ka tieši klusums ir visskaistākā mūzika!

Beidzamajā laikā Rīgā valda krietns sašutums saistībā ar pilsētas centru, piemēram, tām problēmām, kas valda Kr.Baronā ielā un tās zaļajās zonās, tāpat ik pa brīdim tiek nozāģēti koki. Vai Rīgā kopumā pietiek zaļo saliņu, un kā mēs vispār izskatāmies uz Reiņa apmeklēto pilsētu fona?

"Rīga un Latvija kopumā nav topa lejasgalā! Kaut Rīga nav nekāda lielpilsēta, ļoti pietrūkst tāda kārtīga un liela parka tuvu centram, kā tas ir Londonā vai Amsterdamā. Tajā pašā laikā nelielu parku Rīgā ir daudz un man par to ir liels prieks, un ļoti gribētos, lai tas tā arī paliktu, un, pirms kokus nocirst, tiktu pamatīgi izvērtēta jebkādas jaunas apbūves nepieciešamība, lemjot par labu kokiem. Cits jautājums ir par to, ka Rīgā kritiski pietrūkst veloceliņu! Ikdienā ļoti daudz pārvietojos gan ar velosipēdu, gan auto, gan kājām, un visvairāk jūtos apdraudēts tad, ja esmu uz velosipēda."

Un kā pasaulē, salīdzinot ar Latviju, ir ar pieklājību autovadītāju vidū un pēdējā laika sērgu - viedtālruņu lietošanu, sēžot pie stūres?

"Vispār lietas iet uz labo pusi," savos novērojumos dalās Reinis Jaunais,

Bet tas, kas man šķiet šausmīgi Latvijā – tā ir apdzīšanas kultūra. Ikreiz uz šosejas ir kāds, kurš agresīvi kādu apdzen – tev pretī brauc mašīna, un tu esi spiests samazināt ātrumu, lai nenotiktu frontālā sadursme. Tas ir kaut kas tāds, kas ir diezgan specifisks tieši šim reģionam – ne tikai Latvijai, bet tieši postpadomju valstīm.

Kopā ar hipijiem, pārguruši un laimīgi

"NeFormātā" izskanējušais trauksmainais "Nakts pie jūras", kurā sajūtams Reiņa instrumentālmūzikas rokraksts arī ir tapis konkrēta piedzīvojuma iespaidā:

"Tā bija nemierīga diena – bijām tikko atgriezušies no stopēšanas piedzīvojuma pa Maroku un Rietumsahāru, un Spānijā nokļuvām pilnīgi bez naudas, ar iedragātu veselību, pārguruši un negulējuši… Izmisīgi spēlējām uz ielas, lai kaut cik nopelnītu ēšanai, tomēr vienīgais, ko mēs dabūjām, bija hipiji, kas sapulcējās ap mums un sāka ballēties.

Par laimi, viens no viņiem piedāvāja palikt pa nakti pie viņa, bet izrādījās, ka puisim savu māju nemaz nav un nakti viņš vienkārši pārlaiž pludmalē… Tur arī gulējām, taču šī nakts bija ārkārtīgi skaista! Par to arī šis skaņdarbs – ka par spīti pārgurumam esi nonācis skaistā vietā!

Mazie vājuma brīži

"Mākslas darbi rodas mokās," savulaik Māra Melgalva dzeju izdziedāja grupa "Pērkons". Arī Reinis, savu sesto albumu klajā laižot, feisbukā rakstīja, ka vienu brīdi pat apsvēris domu pamest mūziku:

Nav jau viegli… Kaut arī AKKA/LAA sniedz finansiālu atbalstu, tik un tā lielāko daļu no visiem ieraksta izdevumiem jāsedz pašam no savas kabatas,

atklāj mūziķis un uzsver, ka finansiālais jautājums mūžīgi bijis aktuāls:

"Tad nāk jautājums, kā to visu aranžēt vai citas problēmas, kas jārisina, jo vienmēr šķiet, ka kaut kas neskan pienācīgi labi. Un tas viss jādara paralēli tam, ka jāorganizē arī koncerti, tāpat daudz laika tiek pavadīts ceļā. Brīvdienu tā īsti nav – nedēļas nogalēs, kad cilvēki atpūšas, mūziķis iet un spēlē un man ir bijusi nedēļas nogale, kad es nobraucu pat 1600 kilometru! Un visam pa vidu jāatrod arī laiks būt radošam – negribas gadu no gada spēlēt vienas un tās pašas vecās dziesmas.

Beigu beigās uznāk mazi vājuma brīži, kuros šķiet – varbūt vienkāršāk būtu atrast citu nodarbošanos, tomēr dzīve jau pati par sevi nav viegla! Tik un tā – ļoti novērtēju, ka ir iespēja nodarboties ar mūziku un izdzīvot, spēlējot ne to radio formātam draudzīgāko mūziku...

Reini, tāpat kā citus mūziķus, ir ietekmējis arī mūsdienu progress – pāreja no kompaktdiskiem uz digitālajiem failiem: albumus koncertos vairs īsti nav iespējams pārdot, turklāt daudziem arī vairs nav ierīču, kur tos klausīties.

"Ir tāda problēma, taču fiziska albuma kopija man pašam ir svarīga – gribas, lai kaut kas ir arī taustāms, citādi ir tāda nepadarīta darba sajūta," piebilst mūziķis.

Atzinīgi vārdi motivē strādāt

Pēc jaunā albuma izdošanas Reinis Jaunais viesojies daudzos Latvijas medijos, toskait pirmoreiz arī Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo", kura vadītājs Zigfrīds Muktupāvels "Pretpolu vienādībām" veltījis cildinošus vārdus:

Man jau no pirmās dziesmas šķita, ka tas ir kaut kas brīnišķīgs, tāpēc novēlu klausītājiem izjust to pašu - aizejiet uz kādu Reiņa koncertu, un, kas zina, varbūt atradīsiet ārpus galvenās straumes kaut ko sev ļoti noderīgu!

"Nosarku, kad Zigfrīds pateica šos jaukos vārdus!" atzīstas mūziķis:

Tobrīd sajutu, ka lielais darbs, kas ieguldīts šai albumā, tomēr bijis tā vērts! Pieredzējis mūziķis un žurnālists var atļauties būt arī kritisks – jo vairāk viņš dzirdējis mūziku, jo kritiskāks viņš pret to kļūst. Tā ka atzinīgi vārdi no šāda cilvēka dod motivāciju turpināt strādāt!

Par līdzdarbošanos jaunā albuma veidošanā Reinis Jaunais no sirds ir pateicīgs saviem kolēģiem, draugiem un domubiedriem. "Pirmām kārtām tas ir Ivars Logins pie bungām un Lauma Kazaka pie basģitāras – ļoti daudz laika esam pavadījuši kopā mēģinājumos! Ne mazāk lielu paldies gribu pateikt arī Ernai Daugavietei, kura iespēlējusi čella partiju lielākajā daļā dziesmu. Trombonu divās dziesmās iespēlējis Krists Kazaks, mans senais biedrs grupā "Mango", kurš tagad spēlē arī "Dead City Holidays" un "All Day Long". Arī flautiste Ieva Supjeva un Dzintars Briedis mani atbalstīja, savukārt Arvis Ahuns palīdzēja samiksēt efektus vienā no dziesmām, bet Kārlis Šteinmanis veica skaņu apstrādi."

Paldies Reinis saka arī savi ģimenei – dzīvesbiedrei Laimai un meitiņai Emmai, kurām iepriekšējā albumā katrai bija veltīts pa skaņdarbam. Meitai drīz būs jādomā par skolas gaitām – vai tas Reini varētu siet pie Latvijas?

Tieši tā tas arī notiks! Jau pagājušogad, kad nospēlēju 250 pasākumus, vienā brīdī radās jautājums – ko tālāk? Droši vien, ka nākotnē pasākumu daudzums kļūs mazāks, bet tie būs nedaudz lielāki. Otrkārt, mūsu plāns tagadnei – ceļot pēc iespējas vairāk, kamēr vēl nav aktīvā skolas laika. Esmu atvērts dažādām nākotnes iespējām esmu atvērts, tomēr ceru, ka mūzika nekur nepazudīs!

Pārāk slinks, lai atpūstos

Taujāts, kādai Reiņa Jaunā ieskatā jābūt ideālai vasaras atpūtai, mūziķis labprāt stāsta: "Šovasar atpūtai daudz laika nepaliks, turklāt esmu pārāk slinks, lai atpūstos – tādos brīžos man parasti ir sajūta, ka kaut kas nenotiek, kā vajag, un pārņem nemiers. Līdz to domāju, ka atpūtai jābūt balansā ar labu pašrealizāciju, tomēr pieņemu, ka tas katram ir dziļi individuāli.

Bet ir ļoti svarīgi pavadīt laiku kopā ar saviem mīļajiem, neaizmirstot, ka mums svarīgākie cilvēki ir to pelnījuši!

"NeFormātā" izskan Reiņa Jaunā albuma "Pretpolu vienādības" ieraksti "Ceļa sākums ir gals", "Klusums ir mūzika", "Nakts pie jūras 2019", "Miers" un "Ceļa gals ir sākums".