Svaigs skanējums, eksperimenti un kvalitāte!

Latviešu populārās mūzikas eksperti atzīmē – “Visas taisnības” ir viens no 2018. gada interesantākajiem projektiem. Iemūžināts albumā, tas noteikti ir gada stilīgākais ieraksts, kurā apkopotas Maestro Raimonda Paula dziesmu aranžijas – daudzuprāt labākās no līdz šim dzirdētajām. Martā trijos koncertos "Visas taisnības" baudījām RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H2O6, taču projekta veidotāji ir pārliecināti – tam jāturpinās! Pagaidām gan to varam klausīties iTune un albumā.

Projekta galvenie virzītājspēki ir Raimonds Gusarevs un Uldis Cīrulis jeb DJ Monsta. Kopā ar Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” mūziķiem un draugiem – Renāru Kauperu, Goran Gora, Jāni Strapcānu, Māru Upmani-Holšteinu, Edavārdiem, Elizabeti Vētru un vēl citiem, viņi piešķīruši pavisam jaunu skanējumu Raimonda Paula dziesmām ar Imanta Ziedoņa vārdiem – latviešu estrādes mūzikas klasikas šedevriem, no kuriem vairums tapuši 70. gadu izskaņā.

Dod dziesmām otru mūžu

Vai nav tā, ka ikkatrai paaudzei ir savas dziesmas, un pagātnes ieraksti, lai cik nozīmīgi tie arī nebūtu, ar laiku tomēr pārtop tikai šauram klausītājam lokam zināmā vēsturē?

“Tā ir, tāpēc šī albuma mērķis bija iedot dziesmām otru mūžu – tā, lai klausītājs, kuram nav nostalģijas par to, kā bija kādreiz, izdzird dziesmu, viņam tā patīk, un tad viņš uzzina, ka ir arī kāds cits – senāks variants,” prāto Raimonds Gusarevs.

Vaicāts, kā notikusi aranžējumu veidošana mūsdienu versijām, Uldis Cirulis neslēpj – dažādu pārveidojumu dziesmām netrūkst: “Tā, kā dažbrīd skan oriģinālversijas, mūsdienās vairs neviens nespēlē. Ja arī mēs šo un to būtu atstājuši tā, kā bijis, daudzi brīnītos - kas tas tāds ir? Tā notika ar daudzām dziesmām – atstājām melodiju, bet atsevišķus fragmentus ņēmām ārā vai pielikām savas variācijas.”

“Īsi sakot – dziesmas tika vienkāršotas,” skaidro Raimonds. “Tā tomēr ir popmūzika, kas prasa citu pieeju. Taču vienlaikus saglabāts dziesmu bagātīgais skanējums – gan melodiski, gan ritmiski. Darbs pie šī projekta nebija grūts, bet tam bija jāatrod pieeja un jārīkojas viltīgi,” viņš pasmaida un uzsver, ka svarīgi bijis strādāt ar pašiem mūziķiem: “Jo īpaši – solistiem, lai viņi dziesmu izlaiž caur sevi un piešķir savu interpretāciju. Kopējā sajūta tagad – ka tas ir kopdarbs.”

Neformāts un pārsteigums

Daudzi no projekta dalībniekiem zināmi no fonda „Viegli”, bet mazliet svešāks ir Elizabetes Vētras vārds, kurai dziesma “Kā svece deg” ir pirmais ieraksts latviešu valodā. “Mūs uzrunāja viņas dramatiskais vokālais izpildījums – likās ļoti atbilstošs šai dziesmai,” stāsta Raimonds.

Kāda agrāk nozīmīga Latvijas komercradiostacija nesen gan izbrāķējusi Goran Gora dziedāto “Nenes zvaigznes istabā”. Tā laikam ir – radio formāts ar laiku sašaurinās, tāpēc radio arvien retāk skan laba mūzika. „Jā, tā ir, pats esmu strādājis radio, tāpēc arī no otras puses to visu saprotu. Sākot strādāt radio ēterā, kopumā rotācijā bija 600 dziesmu, bet brīdī, kad nolēmu pārtraukt savu darbību un gāju projām, tur vairs bija tikai četrdesmit,” stāsta Uldis, kurš jau pieradis, ka skaņdarbi, kuros viņš piedalās pats, lielākoties nav radio formāts.

Viena no neierastākaajām dziesmām albumā ir Mirdzas Zīveres savulaik izpildītā “Tik tā viena”, ar ko interesanti ticis galā reperis Edavārdi. Proti, viss oriģinālteksts aizstāts ar repera vārdiem un Imanta Ziedoņa balss ierakstu. Jauniešu auditorijai tā patīk vislabāk – albuma publicēšanas dienā tā ierindojās pirmajā vietā iTunes klausītāko dziesmu topā Latvijā.

“Mēs to pat negaidījām!” iesaucas Raimonds. “Edavārdu uzdevums bija viens no grūtākajiem, jo viņam pašam bija jāizveido teksts... Un savu tekstu likt kopā ar Imantu Ziedoni bija diezgan atbildīgi. Kādas trīs nedēļas viņam nekas nenāca prātā, līdz viņš teica – atnāca, laižam, rakstām!”

Vaicāti, kā skaidrojams albuma nosaukums, Raimonds Gusarevs atgādina paša Ziedoņa sacīto – “ir šausmīgi daudz taisnību – apjukt var, ja nav savējās”. Tā tas arī ir, pie tā arī pieturamies! Galu galā, arī pats Ziedonis saka, ka nevajag taisnību meklēt, bet gan patiesību.” 

Cerams, ka būs vēl

Pēc veiksmīgajiem koncertiem un albuma iznākšanas puiši ir pārliecināti, ka dziesmām dzīvajā izpildījumā vajadzētu izskanēt vēl, tālab noteikti  jāseko informācijai sociālajos tīklos. Tikām Imanta Ziedoņa muzeja organizētā izstāde bijusi multimediāls skatījums uz kultūru 20. gadsimta 70. gadu otrajā pusē, kad tapis Raimonda Paula dziesmu cikls ar Imanta Ziedoņa vārdiem. Vai arī izstāde varētu tikt turpināta? “Klausītājiem, kuri šīs dziesmas dzird pirmo reizi, šis konteksts ir būtisks. Pat saprotot un cerot, ka mūzikai vajadzētu runāt pašai par sevi, šajā gadījumā, līdzīgi kā ar Maļēviča “Melno kvadrātu”, vajadzētu drusku paskaidrot,” – tā Raimonds.

Pauls - hūdijā ar kapuci, dīdžeji – uzvalkos

Īpaša vērtība veltīta albuma vizuālajam konceptam – uz tā Raimonds Pauls redzams hūdijā jeb džemperī ar kapuci, kamēr Uldis ar Raimondu – šlipsēs un uzvalkā.

“Šī koncepta autors ir mūsu draugs Edijs Vucāns,” paskaidro Raimonds. “Pieaicinājām viņu, jo likās, ka mūsu darbam jāpiešķir arī spilgts un paliekošs vizuālais risinājums. Mana sieva Linda Klētniece iesaistījās kā fotogrāfe, izmantojot HASSELBLAD fotokameru, ar kuru 50. gados tika fotografēts Mēness… Rezultāts bija pārsteidzošs! Sākumā nezinājām, vai Maestro piekritīs uzvilkt džemperi, kuru Edijs atnesa no repera Ozola veikala, tomēr Raimonds Pauls bija ļoti pretimnākošs un novērtēja arī fotoaparātu, teikdams, ka tas savulaik bijis katra fotogrāfa sapnis,” sajūsminās Raimonds.

Trīs āķīgi jautājumi

Uz ķecerīgo domu, vai Raimonda Paula talanta ietekme uz latviešu populārās mūzikas attīstību savulaik nav bijusi par lielu, puišiem pēc atbildes kabatā nav jāmeklē. “Viņa patiesā talanta ietekme bijusi pat par mazu, jo nostrādāja cenzūra. Kā stāstīja Maestro, viņa džeza programma tika “nokancelēta” jau pēc pirmā koncerta. Kopumā mūsu Maestro kaut kādā mērā ir nenovērtēts un pārprasts. Iepazīstoties tuvāk, to saprotu,” prāto Raimonds.

“Ne viena vien džezīga programma ar darbiem, kas Maestro pašam patikuši un vēlāk kļuvuši par pasaules hītiem, šeit tikuši aizliegti. Tad nu viņš ķērās pie tā, ko publika prasīja,” stāsta Uldis.

Bet vai Ziedoņa dzeju var novalkāt par daudz? Tur mūziķi ir strikti. Nē. Laba dzeja neapnīk!

Visbeidzot, pārfrāzējot paša Raimonda izpildīto dziesmu "Vēja zieds" - vai Latvija simt gadu laikā no zieda ir pārtapusi auglī, un vai ir kas tāds, no kā šis auglis būtu jāsargā, Raimonds uzsver: “Kopumā ārējo draudu mums nav. Ir gan viens liels iekšējais drauds – tā ir latvieša būtība. Mums kā tautai jākļūst pieņemošākai. Protams, vajag cienīt arī vēsturi, atcerēties sakni, no kurienes viss radīts.”

Uldis: “Vajadzētu klausīties un ieklausīties, skatīties un ieskatīties sev visapkārt. Ja kāds arī ko prasa, tikai citiem vārdiem, vajag prast to sadzirdēt un palīdzēt. Ja viens otram palīdzēsim, viss būs kārtībā. Un teicienu, ka latvietis latvietim latvietis, vajadzētu aizmirst.”

Raidījumā izskan projekta "Visas taisnības" dziesmas - Raimonda Gusareva "Saulrieteņa dzīvībiņa", Renāra Kaupera "Dziesmiņa par prieku", Edavārdu "Tik tā viena", Elizabetes Vētras "Kā svece deg" un vēl viena Raimonda Gusareva dziesma "Vēja zieds".