Kopš iepriekšējā grupas ŽIDRŪNS (Klāvs Kalnačs, Ulvis Urtāns, Anrijs Korps un Ritvars Bīders) albuma "Židrūns un tas, ko nevar nest" ir pagājuši četri gadi, kuru laikā dziesmas "Tomiņš" rindas "Tom, labāk turi to salnu pie sevis" jau ir folklorizējušās un tiek citētas laika apstākļiem veltītu ziņu interneta komentāros.

Kad par novēroto pastāstu "NeFormāta" viesim - grupas solistam Klāvam Kalnačam, viņš zem sejas maskas apmierināti pasmejas, tomēr ir skaidrs, ka ne jau vēlme kļūt slaveniem vai tikt saskaldītiem citātos četrus alternatīvās scēnas mūziķus ir vienojusi jaunā albuma "Židrūns kovārņu mazbērniem" ierakstam:

mums ir vajadzīga tā uguntiņa un saskarsme ar emociju smilšpapīru un arī klausītāju acīs mēs redzam, ka viņiem tas ir nepieciešams; tā viņi dod mums un mēs viņiem un tā rodas vajadzība un pamatojums darīšanai.

Sarunu ar Klāva pārdomām par populāro un alternatīvo mūziku, provinces ainiņām ar glābjamām bibliotēkām, alkāniem un kalicirtēm, kā arī pašu un bērnu nākotni klausieties ierakstā, ieskatam dažas mūziķa atziņas:

dziesmas tekstam ir galvenā nozīme, pa gadiem ir jāsakrājas sāpei vai kādam vērojumam - vai vienkārši Tu ieraugi labu tekstu!

alternatīvā mūzika ir radošā mūzika, tā ir mūzika, kurā cilvēki meklē; tiesa, ne vienmēr viņi atrod, ne vienmēr izpildījums ir perfekts vai instrumenti ir visdārgākie, bet svarīgs ir pats meklēšanas fakts, laika momenta un apkārtējo sajūtu ķeršana;

bērniem jācenšas iemācīt čaklumu, strādīgumu un bagātīgu latviešu valodu; tomēr galvenais - pašam ir jābūt tik labam, cik tu pats gribi, lai ir labs tavs bērns!

"NeFormātā" izskan grupas ŽIDRŪNS albuma "Židrūns kovārņu mazbērniem" dziesmas "Es domāju ja", "Vai", "Alkāni" un "Rindās kails", bet visu albumu klausieties "lauku olu dzeltenajā" vinilplatē vai 30.oktobra prezentācijas koncertā Rīgas kultūrvietā "Noass" - vai globālajā tīmeklī: