Žanrs, pie kā mēs pieturamies, tas ir ļoti šaurs rokmūzikas laika nogrieznis - astoņdesmito beigas, deviņdesmito sākums - LĪVI, PĒRKONS, tās ir dziesmas ar ļoti spēcīgu enerģētiku.

Būtībā mēs cenšamies rakstīt mūziku, kuras mums pašiem šobrīd pietrūkst,

tā grupas INQOGNITO (Edgars Zelčāns, Māris Purnis, Artūrs Račinskis un Kristaps Baķis) spēlēto mūziku raksturo šī "NeFormāta" viesis Māris Purnis, kurš sev līdzi atnesis grupas otro - un arī pēdējo albumu "Ceļojošais cirks":

Jā, šis albums ir atvadas!

Šo albumu mēs vēlējāmies izdot mazliet ātrāk, bet no šīs pasaules pēkšņi un sāpīgi aizgāja Kristaps; mēs kā grupa arī pēdējos divus gadus organiski bijām ieturējuši pauzīti, jo katram bija savas lietas - bērni, ģimenes, darbi...

Sobrīd es jūtu, ka šis projekts ir sevi izsmēlis un labāk ir beigt, kad tu esi viļņa augšā (...), tas nenozīmē, ka mēs kaut kad nevarētu turpināt, bet tad jau laiks rādīs...

Sarunu ar Māri klausieties ierakstā, ieskatam dažas "NeFormāta" viesa atziņas:

Nesen paskatījos INQOGNITO pirmās intervijas un ierakstus - tur viss ir šķībi, ģitāras pusskaņotas un vispār viss ir jampadracī, bet tā enerģija ir vienkārši fenomenāla!

Tas ir tas, ko mēs šos desmit gadus esam slīpējuši un apstrādājuši un šo ar lepnumu varam atcerēties...

Mākslīgais intelekts mūzikā - man tas šobrīd izskatās biedējoši...

Tehnoloģijai ienākot, vienmēr ir vilnis uz augšu - visi aizraujas un tehnoloģiju izmanto kur vien var un kā vien var.

Tomēr intuitīvi man ir sajūta, ka būs kaut kāds krahs, cilvēkiem saprotot, ka tur kaut kas nav - vai arī atradīsies kaut kāds līdzsvars, sakarīgs veids, kā to izmantot par labu mūziķiem...

"NeFormātā" izskan grupas INQOGNITO albuma "Ceļojošais cirks" dziesmas "Noguris ceļotājs", "Celojošais cirks", "Dziļāk purvā" un "Uz kraujas rudzu laukā".