17. maijā Spīķeru koncertzālē ar jaunā albuma "The Result Of Everything" atvēršanu 17. dzimšanas dienu svinēs rokgrupa INDYGO, kas pilnā sastāvā - Mārtiņš Vaters, Mārtiņš Leja un Miks Riekstiņš ir ieradusies uz sarunu LR2 "NeFormātā".

Roka krāsa? Indigo zilā, protams!

Vokālists un ģitārists Mārtiņš Vaters ir vienīgais, kurš INDYGO ir kopš tās dibināšanas pirmsākumiem, tālab sevi nevilcinoties nodēvē par dinozauru. 2011. gadā grupai pievienojies Mārtiņš Leja, kurš spēlē basu, kā arī bungu pavēlnieks Miks Riekstiņš, kurš par sevi saka  tā: “Esmu jaunās atmodas bīts!”

Ko īsti simbolizē grupas nosaukums?

Indigo ir krāsa, kas atrodama karaļu pirmajās mantijās; tā ir arī džinsu pirmā krāsa – tātad rokenrola krāsa, jo džinsi savulaik bija rokenrola zīme,

skaidro Mārtiņš  Vaters. Vaicāts par grupas dibināšanas apsvērumiem, viņš atminas: "Grupas pamatsastāvā biju es, Jānis Volkinšteins, Linda Ikauniece un Andrejs Verza – sanācām kopā tāds kvartets, jo mums gribējās darīt to, kas vislabāk patīk – spēlēt.”

INDYGO ir grupa, kuras "ieskrējienā" lielu lomu nospēlējuši savulaik populārie jauno grupu konkursi - divitūkstošo sākumā gūta uzvara festivālā “Zāģis”, leģendārajā Madonas "Sinepes un medus", arī Valmieras "Stage Number One" – tas arī bijis pēdējais konkurss, kurā grupa piedalījusies, jo “vairāk jau mums nevajadzēja,” saka Vaters un atzīst: “Esam viena no tām grupām, kurai laimējies gūt publikas atzinību un uzvarēt daudzos tā laika konkursos – protams, ar aizmugurisku aprunāšanu, kas ikreiz nāk līdzi latvieša priekam: kāds vienmēr pieliks kaut ko no piķa arī klāt.”

Puiši uzskata, ka vēl aizvien jaunajām grupām jāmēģina sevi parādīt un pierādīt, un šādi konkursi ir lieliska iespēja. Tajā pašā laikā mūziķi novērojuši, ka šobrīd pietrūkst dzīvo uzstāšanās vietu un pasākumu, kuri dotu iespēju mūziķiem izteikties, tā uzskata Mārtiņš Vaters:

Mūzikas vide ir mainījusies – arī tas, kā tu sevi pasniedz kā mūziķi... Visa dzīve notiek internetā, tāpēc arī dzīvā muzicēšana paliek otrajā plānā un tiek jau palēnām aizmirsta!

 

Saglabāt uzticību albuma formātam

INDYGO debijas albumu savulaik izdeva vairs nepastāvošā mūzikas izdevniecība “Raibā taureņa ieraksti”, bet turpmākos albumus grupa izdevusi pati, spītējot faktam, ka fiziskie datu nesēji palēnām iziet no modes. Mūziķi gan atzīmē, ka savus albumus apzināti cenšas veidot konceptuālus, kur katrai dziesmai sava vieta, un ir pārliecināti, ka ar  vienu labu dziesmu (singlu) Latvijā - atšķirībā no pasaules, īsti nepietiek, lai aktīvi un veiksmīgi koncertētu.

Ja pirmajā, 2005.gadā izdotajā INDYGO albumā "Indygo" valda latviešu valoda, tad abos nākamajos albumos – angļu mēle. Daudzi Latvijas mūziķi atzīmē angļu valodas noderīgumu – tā ir ne tikai pateicīga muzikālajam frāzējumam, bet tā ir arī roka valoda, ko saprot visā pasaulē. Visbeidzot – aiz tās ir vieglāk noslēpties. Vai mūsu bērni maz dziedās latviešu valodā?

"Noteikti dziedās – un ne jau tikai tautas vai laikmetīgo mūziku,” ir pārliecināts Vaters:

Mēs varbūt līdz tam neaizdomājamies savos sešpadsmit vai divdesmit sešos gados, bet Latvijā vieglāk ir dziedāt latviski, jo šeit jebkurš tevi sapratīs.

Savukārt mūzikas apskatnieku atzinīgi novērtētajā 2015.gada albumā “Stars”, atšķirībā no iepriekšējiem diviem albumiem, dzirdama tikai un vienīgi latviešu valoda. “Tas bija brīdis, kad Latvijā bija izteikti saasināts periods, kad latvietis vairs nemācēja runāt un saprast nekādā citā valodā, izņemot latviešu valodu,” atceras  Vaters:

Tolaik tika aktualizēta nacionālā tēma, un arī mūs tas ietekmēja. Bijām jau sen sprieduši, ka vēlētos izdot simtprocentīgu latviešu albumu, un tas bija īstais brīdis – bija sakrājies tas, ko vajadzēja latviski pateikt.

Jaunais albums "The Result of Everything", kas vinila plates formātā iznāks 150 eksemplāros, atkal būs angļu valodā, tomēr nākamais atkal iecerēts ar tekstiem latviešu valodā.

Neviens nav aizstājams

Komponists Mārtiņš Brauns savulaik teicis, ka mūsdienu tehnoloģiju līdzatnestā nelaime ir iespēja mūziku radīt vienam – bez grupas biedriem; vienatnē nenotiekot domu apmaiņa un nenotiekot attīstība. Vai abu jaunāko kolēģu ierašanās savulaik ietekmējusi  grupas skanējumu?

“Noteikti! Turklāt abi ar Miku bijām apņēmušies pierādīt, ka lēmums izvēlēties tieši mūs bijis pareizs,” stāsta Mārtiņš Leja. “Nenoliedzami, abi ar Miku diezgan ilgi bijām spēlējuši citās apvienībās, tāpēc rokraksts nāca mums līdzi un kopīgā ideja par jaunradi sāka veidoties absolūti no nulles. Tomēr rezultātā INDYGO dziesmas skanēja jau ar citādāku jaudu.”

Savukārt Miks Riekstiņš piebilst:

Nekad jau nav iespējams atrast identisku cilvēku tā vietā, kurš jau reiz bijis – tas ir neizbēgami, ka kaut kas mainās ne tikai grupas sastāvā, bet arī skaņā.

Neviens nav aizstājams, katrs no mums ir unikāls!

Atpelnīt ieguldīto

Dziesma “Minūtes un stundas” no 2012 . gada albuma "Decoy", kas savulaik iekļuvis 10 pirktāko pašmāju albumu topā, grupai “nopelnījusi” lielāko apmeklētību koncertos. Vai ieguldītie līdzekļi un laiks grupai ir atmaksājušās arī materiāli?

"Nē! Vēl neesam atpelnījuši,” smej Mārtiņš Vaters. “Grupa – tas ir padārgs hobijs, sirdslieta, bet sirdij jau visu neaizliegsi.

Taču ļoti daudz no ieguldītās enerģijas un emocijām saņemam atpakaļ no publikas koncertos – īpaši pēdējā laikā cilvēki kļuvuši atvērtāki, nebaidās pienākt klāt un pateikt – paldies, mēs mīlam jūsu mūziku, un šis bija sasodīti skaists koncerts!

Tieši tas ir mans dzinulis - tādas lietas dzirdot, gribas darīt vēl vairāk!

Roks – mūzika gudram cilvēkam

Mēdz uzskatīt, ka rokmūzikas ziedu laiki Latvijā, par spīti aizliegumiem, bija astoņdesmitie gadi. Kāda INDYGO skatījumā ir rokmūzikas vieta šodienas Latvijā?

Mūziķi spriež, ka arī jaunās tūkstošgades pirmā desmitgade bijis diezgan izteikts ziedu laiks, vienīgā atšķirība – tas vairāk bijis tāds labs underground. Šobrīd tālaika scēna kaut kādā ziņā ir izirusi, cilvēki pieauguši, un viņiem parādījušās citas vērtības. Lai gan ir celmlauži, kas vēl aizvien tiecas kaut ko darīt, bet lielākā problēma ir tā, ka mūziķi īsti nevēlas sevi pierādīt, pacīnīties, viņi spēlē savam priekam, darot to atbilstošā līmenī, tāpēc rokmūzika Latvijā šobrīd patīk gudriem cilvēkiem, kuri grib dzirdēt un izjust ko vairāk par to, kas tiek iebarots nekritiskākam klausītājam, uzskata Mārtiņš Leja, savukārt Mārtiņš Vaters piebilst:

Rokmūzika vienmēr bijusi tāds kā protests. Tomēr mūsdienās cīņa vai turēšanās pretim pastāvošajai iekārtai ir daudz citādāka, tāpēc tik spēcīga, kāda rokmūzika bija astoņdesmitajos gados, tā šodien vairs noteikti nav...

“Pieņemu, ka arī mūsu mūzikā vēl aizvien virmo ideja par to, ka iestājamies par kaut ko, bet, lai to varētu pareizi nolasīt, diezgan nopietni jāieklausās, kāds ir vēstījums, par ko vispār ir konkrētais stāsts. Politikai vai reliģijai gan neskaramies klāt – tās ir tabu lietas, par kurām negribas runāt, jo katram šajos jautājumos ir savs viedoklis, un mēs to respektējam,” noslēdz Mārtiņš Leja.

Lielākais prieks

Mārtiņš Leja: “Mani iepriecina iespēja aizbraukt projām no informatīvās vides, kurā mēs atrodamies – esmu mazliet noguris no satiksmes, nanoūdeņiem un internetā klejojošajām negācijām; jūtu pārāk lielu spiedienu... Tāpēc man ir prieks, ka tuvojas vasara un būs iespēja aizbraukt pazāģēt malku!"

Miks Riekstiņš: “Mani iepriecina mana ģimene – cik tā ir saliedēta un kupla!”

Mārtiņš Vaters:

Man ir milzīgs prieks par to, ka cilvēki šobrīd kļuvuši atvērtāki. Zinot, kā bija kaut vai pirms desmit gadiem, šodien redzam, ka sāpes un daudzi negadījumi, kas saistīti ar mūsu valsti un ikdienu, mūs ne tikai ir šķēluši, bet arī saliedējuši.

Esam iemācījušies runāt ne tikai trulu un aizvainojošu tīmekļa komentāru izteiksmē, bet arī raduši iespēju komunicēt, nebaidoties uzrunāt arī pavisam svešus cilvēkus. Citur pasaulē cilvēks, manuprāt, šos gadus bijis daudz atvērtāks – mums tas ir atnācis vēlāk, bet tā ir lieta, par ko es ļoti, ļoti priecājos!

"NeFormātā" izskan INDYGO dziesmas "Mans bāliņis karā jāja", "Altāra dziesma", "Minūtes un stundas", kopā ar Ilvaru Jansonu izpildītā dziesma no akustiskā koncerta Koka Rīgā "Versiju vulkāns", dziesma "Vēlos", kā arī pēdējā laika kopdarbs ar rokgrupu OMERTA "Ienaids norimis".