“NeFormātā” un pirms tam arī LR2 raidījumā “Atveriet, te dziesma!” vairākkārt esam tikušies ar tā dēvētās "vecās trimdas" mūziķiem, taču tagad tiem pievienojušies arī nesen izbraukušie latvieši.

Tā, par godu Latvijas simtgadei un Lielbritānijas pilsētas Mansfīldas folkloras kopas "Novadi” pirmajai desmitgadei, nesen klajā nācis "Novadu" albums “Austi, saulīt, rītā agri”, ar kuru šai raidījumā iepazīstina kopas mākslinieciskais vadītājs Helmuts Feldmanis.

Trimda – vecā un jaunā

Vecā un jaunā trimda - vai tās ir atšķirīgas arī tāpēc, ka toreiz ļaudis izbrauca tāpēc, ka bija turīgi, bet tagad – tieši tāpēc, ka nav turīgi?

“Manā gadījumā aizbraukšana vairāk bija tāda kā avantūra un iespēja,” stāsta Helmuts Feldmanis, kurš savulaik studējis Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā un strādājis par mūzikas skolotāju Mērsragā. Uz Lielbritāniju viņš devies 2004. gada rudenī:

Likās – aizbraukšu, apskatīšu citas zemes, iekrāšu naudu, lai nopirktu kādu jaunu instrumentu.

Bet uzturēšanās ieilga – un nu jau Anglijā esmu piecpadsmit gadus, un katrs pusgads to situāciju rada grūtāku, lai atgrieztos...

"Ikdiena mums ir tāda pati kā visiem – katrs ejam savos darbos, pelnām naudu, lai varam dzīvot un ieguldīt arī latviskās vides uzturēšanā – mēģinām aktivizēt latviešus, kas dzīvo mūsu apkārtnē", stāsta mūziķis, tomēr latviskums tiek uzturēts arī ģimenē, lai gan Helmuta un Lienes meita Šarlote mācās angļu skolā: “Pirms skolas mājās ar viņu angliski nerunājām, tikai latviski. Nokļūstot skolā, viņa to apguva burtiski pāris nedēļu laikā – tas ir labs praktisks piemērs, ka vecākiem nebūt nevajag runāt ar bērnu mājās angliski, lai viņu sagatavotu angļu videi. Toties katru nedēļas nogali tiekamies latviešu skoliņā, kuras galvenais uzdevums – saglabāt latviešu valodu, mācīt mūsu kultūru - dziesmas, dzeju un tautas dejas.”

Varētu domāt, ka nesen iebraukušam latvietim laika un līdzekļu latvietības uzturēšanai ir mazāk, salīdzinot ar "vecās trimdas" latviešiem, taču Helmutam šai ziņā ir savs viedoklis:

Svarīgākais - vai cilvēkam vispār ir vajadzīga latviskā kultūra. Finansiālā puse, protams, ir būtiska, bet ne jau izšķirošā nianse, kas mudina vai attur ļaudis uzturēties latviskajā vidē.

Latviešu skoliņa šai ziņā ir viena no iespējām – iespējams, pati labākā! Tomēr svētdienas skola nevarētu pastāvēt bez vecāku atbalsta, jo tieši vecākos jābūt motivācijai saglabāt latvietību.

 

“Novadi” – ģimenes lieta

Folkloras kopu “Novadi” 2008. gadā Lielbritānijas pilsētā Mansfīldā dibinājuši septiņi dziedāt griboši latvieši, kas kopā sanākuši no visiem Latvijas novadiem, tomēr gadu gaitā kolektīvs ir attīstījies, audzis un mainījies.

Esam liela muzikāla ģimene,

teic Helmuts Feldmanis un atzīmē, ka te dzied arī viņa paša ģimene, kā arī krustmeita, māsasvīrs un vēl citi draugi: “Šobrīd esam deviņi: mana sieva Liene Feldmane un meita Šarlote Feldmane, te ir arī Liene Stepkāne, Inese Ķevere, Alīna Petrauska, Madara Zdanoviča, Valters Irbe un Rolands Zagorskis. Turklāt mūsu ansamblī dzied arī viens no vecās trimdas latviešiem – Ričards Felds, kurš pietuvojies jau savai deviņdesmitajai gadskārtai. Viņš bija tik laimīgs un priecīgs, kad uzaicinājām viņu pie sevis! Ričards ir arī lielisks piemērs, kā uzturēt latviskumu: viņš precējies ar angļu kundzi, viņu bērni runā latviski, un visu mūžu viņš darbojies kopā ar Daugavas Vanagiem, kā arī muzicējis "vecajā trimdā" iemīļotajā grupā “Kaija”.”

Enerģiskie latvieši

Helmuts Feldmanis ir novērojis, ka Lielbritānijas latviešu centros – “Mūsmājās”, “Straumēnos”, Daugavas Vanagu namos un citos –, latviešu pasākumi ir ļoti labi apmeklēti:

Vismaz tajos latviešu pasākumos, kuros esam mēs, apmeklētība ir ļoti laba.

Smejamies – ja visi latvieši piedalītos koros un deju kolektīvos, tad nebūtu neviena, kas skatās un klausās!

Interesanti, ka “Novadi” piedalās arī pašu britu rīkotajos pasākumos: “Mūsu ansamblim izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Mansfīldas Sv. Pētera un Paula baznīcu, kur īrējam telpas mēģinājumiem. Tikām ielūgti pat piedalīties šīs baznīcas tūkstošgades svinībās – jutāmies ļoti pagodināti! Briti novērtē latviešu centienus uzturēt savu kultūru, un arī viņiem tā ir lieliska krāsaina šķautne, ka var parādīt arī citu kultūru,” novērojis “Novadu” vadītājs.

Latvijā tik drīz neredzēsim

Ansamblis “Novadi” divkārt piedalījies Dziesmu svētkos un neklātienē – arī LR2 rīkotajā akcijā “Gadsimta garākā Līgodziesma”. Taču tik drīz Latvijā mēs viņus tomēr nedzirdēsim un  pagaidām jāpriecājas par jauniznākušo albumu, atzīst Helmuts: “Tīri tehniski būtu grūti visiem vienlaikus dabūt atvaļinājumu, arī finansiāli tas ir komplicēti.

Tāpēc vairāk domājam par savu jubilejas koncertu, kas notiks martā – tajā ar mūsu albumu, kas ir veltījums Latvijas simtgadei un mūsu pašu desmitgadei, plašāk iepazīstināsim Lielbritānijas sabiedrību.

Dzejoļi neatlaiž

Savulaik Helmuta Feldmaņa dzejoļi bija lasāmi laikrakstā “Talsu Vēstis”, arī viņa debijas albumā “Varbūt tev patīk lietus” (mūzikas izdevniecība "Balss", 2000) skan viņa mūzika un arī dzeja, tam sekoja dzejoļu krājums “Vienu sauju košu pērļu”, bet 2009. gadā ar Daugavas Vanagu fonda atbalstu klajā nāca jau otrais viņa dzejas krājums “Spārni atvēra debesis”.

Dzeju rakstu joprojām – tāpat kā ar mūziku, arī dzejoļi mani neatlaiž...

Lai kā arī reizēm gribētu likt pie malas gan dzejošanu, gan radošos procesus, pēc kādas nedēļas jau kļūstu nervozs, parokos pelēkajās šūniņās, un tajās jau atkal ir dzejoļi un dziesmas. Nu, nevaru tikt vaļā!

pasmaida Helmuts, kurš kopā ar dzīvesbiedri Lieni pirms pāris gadiem ieskaņojis arī šlāgeržanra dziesmas, taču līdz to izdošanai albuma formātā vēl jāpagaida un te prātā nāk stāsts par  kurpnieka kurpēm...

Lai gan "Novadu" albumā iekļauto dziesmu pamatā ir latvju dainu teksti un paša Helmuta dzejoļi, taču ir viens izņēmums - “Austošās saules dziesma”, kuru Helmuts atradis Youtube: “Sākumā šķita, ka tā ir tautas dziesma, bet izrādījās, ka tomēr autordziesma. Tā ļoti patīk gan mums pašiem, gan klausītājiem.”

Šlāgera metamorfozes

Latviešiem tik iemīļotais šlāgeris ir noslēpumains žanrs - lai arī pelts un nīdēts, tas turpina zelt. Vai un kas pēc Helmuta domām beidzamajos gados tajā mainījies? “Kā saka filozofi, visupirms vajadzētu precizēt definīciju,” pasmaida mūziķis. “Ja to uzlūkojam kā dziesmu, kas uzrunā tautu, tad vēl joprojām šādas dziesmas rodas, un tauta par tām balso. Taču laika gaitā šī vienkāršā dziesma – šlāgeris – ir mainījies: ienākuši dažādi stili, tas kļuvis eiropeisks, reizēm karstasinīgāks.

Ja deviņdesmitajos gados šlāgerī tika izmantoti elektroniski sintezatora pavadījumi, tad šobrīd nāk atpakaļ dzīvā mūzika un tas priecē!

Iepriecina arī tas, ka profesionālie mūziķi labprāt izpilda šlāgeri, jo ir svarīgi, kā tu to dziesmu pasniedz. Tā ka kopumā šlāgeris ir audzis, gājis līdzi laikam!

 

Viesošanās trimdā un drošā aizmugure Latvijā

Vaicāts, vai Latvija ir pietiekami bieža viešņa Anglijā, mūziķis atzīst, ka notiek visdažādākās aktivitātes – tikšanās un koncerti. “Ir pietiekami. Kaut vienmēr varētu būt vairāk, nevajag arī pārdozēt. Mūsu pilsētā esam aktīvi arī paši – rīkojam koncertus, ne tikai iesaistot vietējos, bet aicinām mūziķus no Latvijas: tie ir atpūtas vakari, kuros muzicē tautā iemīļotas grupas un dziedātāji. Sadarbojoties ar vēstniecību, esam rīkojuši arī referendumu un vairākas Saeimas vēlēšanas, piedāvājuši sabiedrībai arī politiskas ievirzes pasākumus.”

Vai izšķirošā BREXIT balsojuma tuvošanās mūsu trimdiniekos rada bažas?

Nē, par BREXIT es nemaz neesmu norūpējies, mēs gaidām to, kas notiks, un, atkarībā no rezultāta, rīkosimies. Tomēr mums, latviešiem, atšķirībā no britiem, ir, kur atgriezties,

pārliecinoši teic mūziķis un neslēpj, ka no sirds priecātos, ja Latvijas Radio 2 vēl vairāk vēstītu par trimdas latviešu kultūras aktivitātēm: "Tas dotu stimulu aktīvāk darboties, justies pamanītiem un pārliecināties, ka to nedarām tikai savam pulkam!”

Un kā skan Helmuta vēlējums jaunajā - 2019.gadā?

Veselību un izturību!

Tāpat, atskatoties uz pēdējo nozīmīgāko notikumu – Saeimas vēlēšanām, gribētu novēlēt, lai Latvijai izdodas atrast valstsvīrus, kuri ne tikai sola labas lietas, bet kuri tās var arī piepildīt, un lai izdotos atbrīvoties no tiem politiķiem, kuri saka, ka tas, kas vajadzīgs tautai, nav īstenojams!

"NeFormātā" izskan folkloras kopas "Novadi" debijas albuma tituldziesma "Austi, saulīt, rītā agri", "Austošās saules dziesma", "Es gulu, gulu", "Lai guļ miegu, kas guļ miegu", kā arī "Labāk, ļaudis, padziedam".