Jaunais latviešu rokeris Jānis Drēģeris sadarbībā ar vairākās smagās mūzikas apvienībās (HUSQVARN, MARY JANE) rūdīto Agri Siksnu pagājušā gada nogalē klajā laidis klasiskā roka tradīcijās ieturētu mūzikas albumu “Vilku bars”.

Jāņa uzvārds skaidri liecina - Drēģeru muzikālā dinastija turpinās, lai gan viņa tēvs - Aldis Drēģeris, no šīs pasaules aizgāja 2005. gadā, kad Jānim bija vien piecpadsmit:

Arī es esmu mūziķis – gēni laikam… Arī es, tāpat kā tēvs, sirdī esošo laižu ārā, lai to sadzirdētu klausītāji,

teic mūziķis, kurš par sirdij tuvāko tēva dziesmu nekavējoties nosauc “Hei, melnā pantera”, ko pats šad un tad uzdzied, un tad vēl arī parupjo “Hei, rumpi-pumpi”.

Šūpuļdziesma par zaķiem

Vairums mūsdienu jauniešu muzicēšanu sāk ar hiphopu, nedaudz senāk dzimušie – ar pankroku vai hārdkoru, bet Jānis garšīgi smej, ka viņam pirmā bijusi šūpuļdziesma:

"Tā bija mana pati pirmā dziesma – ļoti bērnišķīga, protams, kaut kas par zaķiem un vilkiem.

Tomēr pamatā stils, no kura es smēlos, bija klasiskais roks – DEEP PURPLE, LED ZEPPELIN, AC/CD, METALLICA, tas joprojām mīt manā sirdī un līdz pat šai dienai šai stilā arī mēģinu kaut ko radīt!

Grūdienu mūzikas virzienā deva arī mācības mūzikas skolā, kur Jānis apguva klavierspēli un mūziķis neslēpj: “Ja nebūtu izglītības, būtu daudz, daudz grūtāk radīt dziesmas un tās aranžēt.”

No Latvijas rokmūzikas Jāni savulaik iedvesmojusi Harija Zariņa izveidotā Ogres rokgrupa COLT un tās solists Atis Ieviņš, tāpat par veiksmīgu Jānis atzīst arī sadarbību ar Normundu Jakušonoku, kas notikusi mūzikas un mākslas festivālā “Bildes”.

Pirmo ievērību Jānis ieguva ar apvienību WILD DETROIT GANG, kuras skaņdarbi ir skanējuši arī Latvijas Radio 2, tomēr "mežonīgā Detroitas banda" ir paņēmusi pauzi - šķiet, uz visiem laikiem:

Šis bija ļoti veiksmīgs projekts!

ar gandarījumu balsī atzīst Jānis: “Daudz kas tika padarīts, veiksmīgi sadarbojāmies ar Latvijas roka leģendu Ainaru Virgu, izveidojām albumu, videoklipu, koncertu kopā ar Virgu Liepājā arī ierakstījām – tas pieejams taustāmā veidā kā DVD disks. Bet, mainoties dzīves prioritātēm, nolēmām mūsu aktivitātes apstādināt. Bet tās nav beigas – tas ir sākums kaut kam jaunākam, spēcīgākam un arī nopietnākam.”

Tomēr viena dziesma – “Pagātnes vējā” – no WILD DETROIT GANG repertuāra ir pārceļojusi uz Jāņa jauno albumu "Vilku bars":

“Tās ideja ir vienkārša – to, kas bija pagātnē, vajag aizmirst, lai sagaidītu ko jaunu un spilgtu. Lirisks gabals un tam ir gan studijas ieraksts, gan arī akustiskais variants, kas ar klavierēm, ģitāru un vokālu tika ierakstīts mūsu dzimtās Krāslavas kultūras namā - sirsnīgi un skaisti!"

Veiksmīgā satikšanās

Uz albuma vāciņa lasāms arī multiinstrumantālista Agra Siksnas vārds.

“Tobrīd biju grupas meklējumos,” abu satikšanos atminas Jānis, kurš ar mūziķi sazinājies interneta dzīlēs:

Agris vēlējās atrast vokālu, kam ir jaudīgas augšas, bet man bija traka vēlme īstenot savu sapni – ierakstīt dziesmas īsti profesionālā līmenī, ko pats vēl nejaudāju. Jā, es pats arī spēlēju taustiņinstrumentus, ģitāru, bungas un basu, bet tik augstā kvalitātē kā Agris vēl nemāku – pietrūkst iemaņu.

Agrim manas dziesmas iepatikās un tā nu šajā albumā visi skaņdarbi ir manis sacerēti, bet aranžējums un izpildījums – pilnībā Agra radīts.

Divi cilvēki studijā var ierakstīt albumu, tomēr koncertdarbībai šāds sastāvs ir par mazu, tāpēc pavisam drīz veidosies jauna klasiskā roka grupa, kurā būs gan Jānis, gan Agris – tāds solījums lasāms albuma “Vilku bars” anotācijā:

Protams, ka nebūsim tikai divi – mums pievienosies arī citi zināmi Latvijas mūziķi un viens no viņiem būs Uldis Krūmiņš no grupas OPUS PRO.

Pārējie sastāva dalībnieki vēl tiek precizēti, tomēr drīzumā mēs jūs iepriecināsim ar pilnu sastāvu,

sarunā sola Jānis Drēģeris.

Vēl cīņa nav galā!

Albumā “Vilku bars” rodamās dziesmas nav tapušas tāpat vien, jo to pamatā ir kāds notikums vai vēstījums.

Tā dziesma “Somebody is hunting our souls” ir veltīta sirsnīgam un patiesam čalim, kura dzīve aprāvās negaidīti un pārāk ātri...

Savukārt albuma tituldziesmas ideja ir šāda: “Iztēlojoties – jūs sēžat savā lauku sētā, kur viss jums dārgs – kāpostiņi, aitiņas... Un te atnāk kāds svešinieks un atņem jums tik ļoti tuvo un mīļo mantu! Tas nav godīgi! To var iztēloties jebkurā sfērā, to var uztvert filozofiski... Jāpiebilst, ka šī dziesma ir visjaudīgākā, ieturēta hārdroka manierē – tāpēc arī šo likām par albuma tituldziesmu.”

Arī jaudīgais skaņdarbs “Cīņa vēl nav galā” ir veltījums, tapis par godu Daugavpils mūzikas klubam “Artilērijas pagrabi”.

“Tas bija ļoti interesants gadījums... Klubu vēlējās slēgt, bet, pateicoties tā īpašnieka Andreja Faibuševiča iekšējam spēkam un pārliecībai, ir panākts, ka klubs dzīvo vēl joprojām.

Šī vieta mums ir ļoti nozīmīga, jo tieši šeit mēs sākām, mūsu pirmie mēģinājumi bija “Artilērijas pagrabos”, un mums bija un vēl aizvien ir ideāla sadarbība ar kluba īpašnieku.

Viņš mums deva ļoti labu atspērienu, lai īstenotu tālākus mērķus un dotos uz Liepājas "Fontain Palace" un mēs to nekad neaizmirsīsim.

Tāpēc vēlējāmies uzrakstīt dziesmu, kas būtu veltījums viņa pārliecībai un iekšējam spēkam!

Roks vienmēr ir bijis cīnītājžanrs, īpaši Latvijā - pašos pirmsākumos rokmūziķi cīnījās par tiesībām vispār spēlēt roku, astoņdesmitajos gados - par iespējām koncertēt visā Latvijā un skanēt valsts radio un televīzijā, Dziesmotās revolūcijas laikos roks cīnījās par brīvību un Latvijas neatkarību un tad nāca deviņdesmitie, kad latviešu rokmūzika uz brīdi izsprāga no pagrīdes, kā to apraksta Jānis Joņevs grāmatā „Jelgava 94”.

Par ko vai ar ko Latvijas roks cīnās šībrīža Latvijā?

“Laikam jau par savu vietu muzikālajā industrijā. Mēs saprotam, ka pirmajā vietā mūzikas patēriņā mums ir popmūzika, bet tam, ka rokam jābūt pagrīdē, negribu piekrist", spriež Jānis:

Latvijas roka cienītāju mērķis ir panākt un pierādīt, ka roks ir dzīvs, ka tas ir klausāms un tas ir jābauda, jo tur ir citas vērtības, piemēram, dziesmu vārdi.

Pamatīgi spēki ieguldīti arī instrumentos, jo rokmūziku spēlē reāli cilvēki, ieguldot mūzikā savu dvēseli. Te nevis instruments, bet gan dvēsele spēlē caur instrumentu!

Aplausi Lietuvā un robežsargu atbalsts

Pavisam nesen, 11. martā, mūsu kaimiņvalsts Lietuvas Republika svinēja Neatkarības atjaunošanas dienu, un arī Jāņa vārds Lietuvas publikai nav svešs, jo ar lieliem panākumiem viņš ir piedalījies kaimiņvalsts šovā "The Voice of Lithuania":

Patiešām negaidīti tiku šova finālā!

Sākumā plānoju pabūt vien pirmajā etapā un tikt pie kvalitatīva video, bet rezultātā manā priekšā bija 7000 cilvēku – tik daudz, cik vēl nekad nebiju redzējis! Trīcēja kājas, tomēr sapratu, ka jāizmanto visa pieredze, kas uzkrāta līdz šim.

Lietuviešiem patika, un par manu uzstāšanos nobalsoja 28% no visiem balsstiesīgajiem. Tāpēc – ja man būs iespēja koncertēt Lietuvā, noteikti to arī darīšu!

Tomēr ar nišas mūziku, par kādu mūsdienās uzskatāms arī Jāņa spēlētais roks, tā īsti paēdis nebūsi, tāpēc Latvijas mūziķu rindās ir gan dziedošais policists Nikolajs Puzikovs, gan dziedošais ugunsdzēsējs Jānis Buķelis jeb Buks, bet Jānis Drēģeris pilnīgi pamatoti tiek dēvēts par dziedošo robežsargu un pats mūziķis ar smaidu saka:

Arī kolēģi nu jau zina par mani un sirsnīgi atbalsta...

Ģimene un mūzika? Viss ir iespējams!

Kā Jānim izdodas sabalansēt darbu, ģimeni un muzicēšanu?

“Grūti, bet var! Viss atkarīgs no tā, cik ļoti tu to vēlies un es dzīvē nekad nevarēšu atteikties no muzicēšanas, tas nav iespējams. Protams, ģimenes dēļ mūzikā ne vienmēr varu ieguldīt simtprocentīgi visus spēkus, bet ģimene – tas ir kas ļoti fundamentāls. Ir prioritātes, kurām jāvelta laiks un uzmanība. Es cīnos un, manuprāt, man izdodas,” prāto Jānis un atzīstas, ka dziesma “Uzplauka zieds” ir veltījums sievai Lolitai:

Lolita mani ļoti atbalsta! Sievai patīk šī dziesma un viņa saprot, cik būtiska man ir mūzika. Viņa piedalījās arī dziesmas rakstīšanas procesā – es skatījos viņai acīs un rakstīju dziesmas vārdus... Kad dziesmām rakstu vārdus, daru to no sirds, tāpēc tur ir mīlestība, kaut kas dvēselisks un īsts, nesamākslots.

Šo dziesmu patiešām veltīju tikai Lolitai – pateicoties viņai, manā dzīvē parādījās citi ceļi, atvērās acis un tagad es dzīves jēgu un mērķus saskatu jaunā līmenī!

Par raidījuma izskaņā dzirdamo mīlas balādi “Divas sirdis” NRA mūzikas apskatnieks Sandris Vanzovičs rakstījis, ka tā noteikti patiks Ivo Fomina daiļrades piekritējiem un koncertos droši vien gaisā celsies desmitiem roku ar degošām šķiltaviņām vai izgaismotiem mobilo telefonu displejiem.

Šī dziesma ir eksperiments – vēlējāmies uzrakstīt pirmo balādi tā dēvētajā Latvijas stilā, paskatoties, kā cilvēkiem tā patiks.

Mums paveicās - cilvēki par to runā un klausās un šķiltaviņas koncertā patiešām bija redzamas,

sarunas izskaņā nosmaida Jānis Drēģeris.

Raidījumā izskan Jāņa Drēģera un Agra Siksnas albuma "Vilku bars" dziesmas "Uzplauka zieds", "Pagātnes vējā", "Cīņa vēl nav galā", "Vilku bars" un "Divas sirdis".