Tas ir mans grāmatu lasīšanas koks, to es atklāju 1. klasītē, atnākot no skolas. Gribējās rotaļāties, bet arī ieinteresēja grāmatas. Pagalmā blakus ievai bija suņu būda ar manu mīļo sunīti Džipu. Parotaļājos un uzkāpu ievā ar grāmatu – atradu ērtu vietu un aizmirsu visu… Vakarpusē nāca mājās vecāki un sāka mani meklēt. Es neatsaucos, bet mani nodeva mans draudziņš sunītis. Bija bāriens par nepaveiktajiem mājasdarbiem, bet tas tika nolīdzināts uz grāmatu lasīšanas rēķina.

Tā ar savu ievu, kurā uzkāpjot, mācījos arī eksāmenu biļetes, tikos regulāri līdz 11. klases izlaidumam.
Ir jau pagājis pusgadsimts – savu ievu neesmu sastapusi jau ļoti ilgi, bet paldies par doto ievas sīkstumu un gudrību, kas man ir noderējusi visas dzīves garumā!