Prieks klausīties Radio 2. Šis ir mīļš stāsts par manu īpašo koku. Astoņdesmito gadu sākumā mums ģimenē bija divas meitiņas, kurām nolēmām sarīkot tolaik tik populāros bērnības svētkus. Dzīvojām Imantas 2. līnijā un toreiz līnijas sākumā bija tāda forša pļaviņa. Tā kā esam Liepiņu ģimene, tad nolēmām šajā dienā iestādīt pļaviņā pa liepas kociņam - katrai meitai vienu. Brīdī, kad sākām šķetināt stādiņus, lai liktu izraktajās iedobītēs, izrādījās - divu vietā sanāk, ka ir trīs stādiņi. Nu re, stādījām maijā un pēc laika - rudens sākumā - pasaulē ieradās mūsu trešā "liepiņa" - trešā atvasīte – meitiņa! Nu jau meitām pašām bērni un es esmu laimīgā ome ar trim mazbērniņiem. Atliek vien atkal sākt stādīt kociņus un to gan varu teikt, ka dzīves jēga ir mūsu bērnos - mūsu turpinājumā!