Manai mammai šogad būtu palikuši tieši 100 gadi. Viņa, viņas daudzās māsas un brālis piedzima Allažu pagasta Līdumnieku mājās. Manai mammai allaž dzimtās mājas bija ļoti tuvas un mīļas. Katru gadu mani vecāki pavadīja vasaras tieši tur. Kad mamma 1997. gada pavasarī  saslima un, braucot no turienes prom es redzēju viņas acis, tās atspoguļoja, ka savu mīļo vietu viņa redz pēdejo reizi. Tajā gadā padevās ļoti bagātīga rudens ābolu raža un tai dienā, kad viņa aizgāja, 1977.g. 17. oktobrī, uzsniga tāda sniega sega, ka ābeles pārklājās ar milzīgām sniega kupenām un ābeles nolīga līdz pašai zemei. Otrā dienā sniegs nokusa, it kā nekas nebūtu bijis. Tā ābelītes pateicās par mammas mīlestību un paklanījās ar pēdējo sveicienu.