Jānis Baltjancis, vai aizliedzējdirektors nebija Ontons Strods?... D:

Baltijas jūra, kāpēc tu šalc
Rudenī vēlu, vēlu?
Mani gredzenā neiekal-
Klāvu Mārtiņa dēlu.

Savāda vasara bija tā,
Somu pirtī mēs bijām.
Vēstuli meitenei rakstīju es
Teic, kur zeme tā, zilā.

Balta ir saule un balta tu,
Tev, mana labā, to saku
Cer'ami, lūdzu nepārmet man.
Cik labi, ja tu man blakus.

Divpadsmit asaras nobirst man,
Dāvā man lakatu sārto.
Lana, uz Kurzemi līdzi man nāc !-
Skan dzejnieka mīlas vārdi.

Par pēdējo lapu Zeltmute dzied
Caur manu sirdi naivu.
Tai dienā pāri dzelmei mēs
O'Lamara, braucām ar laivu.

Balādi manam vectēvam dzied
Naktsputni klusajā naktī.
Soļi smiltīs tai pilsētā skan
Kā caur pelniem klausos to taktī.

Ineses, Undīnes nāk un iet
Sabilē, Kandavā, Talsos.
Suitu sievas Alsungā dzied,
Ar skaudību viņās es klausos.

Viena tante man teica tā,
Ka dundurs dejojot valsi
Un ziņģes par Blaumaņa ģenģeriem
Lapčenoks dzied jūras balsī.

Laternu stundā tik dzintars vien
Spīd latviešu jūrniekiem liegi.
Tāls Parīzes radio dziesmiņu dzied,
Dziesmiņu par prieku.

Zili ir lini, sens ir tas stāsts
Par cilvēku , stipru kā kaulu.
Tā mīlam mēs viņu šai pasaulē-
Latvieti Raimondu Paulu.

Labdien!
Paldies par lielisko ideju MAESTRO RADIO.
Diemžēl neskan :) ir kāda īpašā pieslēgšanās?

Paldies!
Ar c.
Kristīne.

Kādas divas dienas pirms tika paziņots, ka tiek izveidots radiokanāls kurā atskaņos tika un vienīgi Raimonda Paula dziesmas, man bija klusa sirds lūgšana, "...Kaut būtu radiostacija, kur skanētu tikai un vienīgi MAESTRO mūzika!!!" Varat iedomāties, kāds bija mans prieks izdzirdot ka šāda iespēja nu ir dota ! Taču... Otrā dienā ielēdzot šo kanālu biju bez gala nobēdājusies. Kāpēc "MAESTRO RADIO" ik pa mirklim zūd skaņa - kā bojātai platei? ! ! !
KAS IR NOTICIS ?!

Padalīšos savās atmiņās par saskarsmi ar Maestro dziesmām.
Protams, radio es tās dzirdēju kopš bērnības, bet līdz 13 gadu vecumam manās lauku mājās nebija elektrības. Iztikām ar petrolejas lampu un radio, kurš darbojās uz baterijām, tāpēc to nevarēja klausīties augu dienu.
Tiklīdz mūsmājas tika elektrificētas, vecāki man nopirka radiolu, lai varētu klausīties ne vien radio raidījumus, bet arī spēlēt skaņuplates.
Kā pirmo plati es nopirku NEKAL MANI GREDZENĀ ar Raimonda Paula dziesmām. To spēlēju vienā laidā, līdz no galvas iemācījos visu dziesmu melodijas un tekstus. Tekstus, kā tolaik daudzi jaunieši, pārrakstīju biezā dziesmu kladē.
Turpināšu ar fragmentu no savas 2019. gadā iznākušās dzejas un atmiņu grāmatas ES.
1976. gada sākumā Andrupenes skola, kurā es mācījos, nopirka pirmo lenšu magnetofonu. Dziedāšanas stundās, mūzikas pasniedzējs Pāvels Klismets, to nesa pa klasēm, lai audzēkņus ievadītu moderno tehnoloģiju valstībā un ļautu paklausīties kādu populāru klasiskās mūzikas ierakstu. Pie reizes arī iepazīstināja ar funkcijām, ko spēj paveikt tāda paprāva izmēra kaste. Ierakstīja mūsu balsis, lai katrs varam paklausīties paši sevi. Tas bija interesanti, jo pirms tam neviens sevi pašu nebija dzirdējis. Jautāja arī, varbūt kāds no audzēkņiem vēlas padziedāt, un tēmēja skatienu manā virzienā. Pārvarot kautrību, piekritu.
Pavisam nesen bija iznākušas 2 Raimonda Paula mazās platītes ar joku dziesmām. Es īpaši neiedziļinādamies tekstos. Tās klausījos un dziedāju līdzi Norai Bumbierei un Viktoram Lapčenokam. Un aizdziedājos līdz pat skolai, līdz savam pirmajam audio ierakstam, klases priekšā nodziedot dziesmu IEDZERSIM PA GLĀZEI, kamēr jauni mēs … Tas mums, tīņiem, šķita uzjautrinoši, bet kad skolotājs manu vokālo sniegumu atskaņoja skolotāju istabā un to noklausījās direktors, pasniedzējam tika aizrādīts, ka šādas dziesmas skolā neklājas ne dziedāt, ne atskaņot.

Milzum liels paldies par maestro dziesmu maratonu! Tas ļauj apjaust ka, Raimonds Pauls ir visur un ikvienā. Mani "sīkie" diez vai būtu gatavi noskatīties kādu Paula koncertu "no - līdz". Bet nez no kurienes viņi zin Paula dziesmas un labprāt tās dzied, un tas viņiem tas ir "lietu kārtībā" - jebšu - "Ko tu tēti, ko tu opi???- Mēs neesam muļķi - mēs zinām!". Pauls latviešiem kopumā? Vismaz "estrādes" mūzikā - vienlaicīgi gan saknes, kur meklēt pamatus, gan arī tā tālā zvaigzne, uz kuru tiekties. Mums, latviešiem, ir paveicies. Ne leišiem ne igauņiem tāda visapvienojoša mūzikas virzītājspēka nav. Paula dziesmas mani pavadījušas visā mana mūža garumā (53). Viņš ir un vienmēr būs manā "lietu kārtībā". Paldies Radio2 par "Katram savs Pauls"! Mans Pauls ir - "Manai dzimtenei", kur Latvijas kori vairākkārt parādīja konjuktūrai nepārprotamu "pigu", atsakoties noslēgt Dziesmusvētku koncertus bez šīs dziesmas. Mans Pauls ir "Varēja būt, bet nebij", kur harmonijas akordu maiņu gaidi kā vietu, kur smagu malkas klēpi nolikt. Bet kad tā vieta ir, kad tas neizbēgamais akords ir sagaidīts - tā ir tā absolūtā muzikālā bauda! Un vēl - tās KLAVIERES, KLAVIERES, KLAVIERES. Reizēm pieķeru sevi , ka sen zināmās Paula dziesmas klausoties, otrajā plānā nobīdu melodiju un izpildītāju - mēginu klausīties KLAVIERES. Tur VIŅŠ IR! ...VIŅŠ VISS - klavieres kā zemteksts - katrs piesitiens - tieši tik daudz un tik dziļi, lai sirdī kādu āķi, aizķertu! Mans Pauls ir "Teātris" - izcila filma un ĢENIĀLA mūzika. Tā liek uz brīdi pacelties pāri ikdienai, novērtēt to "teātri", kas visapkārt un saprast, ka tā skatuve - tā tava dzīve - tava ģimene, tavi prieki, un bēdas - tā IR īstā dzīve. Un TĀS klavieres, kas skan "Aiz ezera augsti kalni" - tās liek man būt lepnam par to, ka esmu latvietis, ka man ir sava tauta un manai tautai ir savas dziesmas.....UN RAIMONDS PAULS.