Dziedātājs  Kaspars Markševics  izdod  jaunu un trauslas mīlestības pilnu  dziesmu „Nebaidies”. Dziesmas vārdi, kas  uzdod  pārdomu jautājumus, uz  kuriem atbildes  iespējamas  gana  dažādas.  Tiesa, bieži vien tad, kad  viss ir izgaisis, kaut kur dziļi mūsos  ir  palikusi tā īstenās  mīlestības  gaisma, kas baidās jau atkal atmosties, lai mīlētu. „Nebaidies” – tāds dots  nosaukums šai liriskajai  dziesmai par būtisko, cilvēkam tik svarīgo.

Arī senajās vēdās  teikts, ka mīlestība ir Skolotājs, nevis mērķis. Trausla, sāpīga  un izgaistoša mīlestība ir tā, kas  pamodina, kas transformē. Tā dod cilvēkam ieganstu atcerēties, kas  viņš ir patiesībā un atver sirdi nākamajiem dzīves posmiem. Salauzta, nodota, sāpju pilna sirds bieži vien top par mazu mazītiņu gaismiņu, kas  noslēpjas  kaut kur dziļi mūsos. Tai ir bail atkal iemīlēt un būt. Vien spējot pieņemt, piedot un  klusi pateikties par piedzīvoto, mēs rodam sirdsmieru un spējam atkal mīlēt un just. Lai dziesma Jūs iedvesmo un atbalsta!

Kaspars Markševics:

„Sadarbība ar  Māri  Sloku  sākās 2018. gadā līdz  ar  dziesmu „Pie liepām”, kas  joprojām  skan LR2 un cilvēki bieži vien  to  izvēlas, lai  sveiktu  sev  tuvus  un mīļus  cilvēkus. Par  to, protams, liels  prieks. Jaunais skaņdarbs arī ir par mīlestību, bez  kuras  šī dzīve  nav iedomājama. Tā ir  kā  skaists  dārzs par kuru jārūpējas katru mīļu brīdi, nevis  tikai  Pavasarī, kad piedēvējam mīlestībai  taureņa spārnus, pirmo ziedu  trauslo smaržu un  saules smaidu. Mīliet, jo tas ir skaistākais, kas mums dots.”

Māris Sloka:

„Jau atkal ir  prieks sadarboties ar  Kasparu Markševicu, kurš gana izjusti iznes dziesmas  būtību. Lai jauks ir dziesmas ceļojums klausītāju sirdīs!”

 

Kā var  dzīvē  pazust  labais? Kā  var sveši pēkšņi  kļūt?

Vai  tad mīlestība pagaist? Un vai vispār tā  var būt?