Mans koka stāsts ir par Aģes dižozolu Vidrižu pagastā Limbažu novadā. Varenais ozols kuplo Aģes upes stāvkrastā, netālu no manas dzimtas viensētas, kas nes Medņu vārdu. Mans tētis Kārlis Šmits šo kuplo ozolu atminas kopš savām bērnu dienām, kad apciemoja to, dodoties no Medņiem uz Aģes upi. Pirms piecpadsmit gadiem Kārlis ozolu atbrīvoja no krūmu un koku apauguma, ļaujot vairāk nekā divus gadsimtus vecajam ozolmilzim pavērties visā savā varenajā krāšņumā. Aģes dižozols man ir devis iedvesmu iedziļināties ozolu būtībā un nozīmībā mūsu tautas dzīvesziņā. Esmu izzinājis, ka ozols ir viens no Baltu tautu un citu Ziemeļeiropas tautu pasaules uzbūves modeļiem - Pasaules koks, jeb Austras koks. Pasaules koka saknes saistītas ar zemes pasauli, jeb Mārisko pasauli. Stumbrs ar vidus pasauli, kurā dzīvo cilvēki, dzīvnieki un citas dzīvas būtnes. Koka lapotne ir saistīta ar debesu Dievišķo pasauli. Aģes dižozola iedvesmots, pirms desmit gadiem izdomāju un patentēju vārdu un prečuzīmi Spēkozols, izveidoju Spēkozolu pārgājienu Medņu viensētas apkārtnē, kopā ar ģimeni, draugiem un radiem iestādīju trejdeviņu Spēkozolu birzi, kā arī izveidoju izglītojoši informatīvu mājaslapu par ozoliem spekozols.lv. Kopā ar biedrības Dabas retumu krātuve zinātniekiem esmu apzinājis, ka Latvija ir Eiropas dižkoku lielvalsts ar otru lielāko dižkoku blīvumu Eiropā, tūlīt aiz Lielbritānijas. Bet pats galvenais ka Aģes dižozola vadīts esmu atklājis sev latvisko dzīvesziņu, mūsu tautas zināšanu kopumu par Dievu un Dieva laisto pasauli, un tās likumiem, kas kļuvusi par pamatu manās dzīves gaitās!