Esmu aplējusi no tēta liepiņas salasītos smaržīgos liepu ziedus tējai un rakstu par pappu Ēriku un viņa kociņiem.

Kad 1985. gadā dibinājās Alūksnes pilsētas dārzkopības sabiedrība “Pullans”, mani vecāki arī izlēma, ka pienācis laiks pašiem tikt pie sava zemes gabaliņa. Varbūt tā nav, bet tēvam domāju tā bija atgriešanās viņa bērnības un jaunības zemē “Āžakalnā” Alsviķu pagastā.

Mazā zemes gabaliņa katrs stūrītis piedzīvoja tēta mīlestību pret dzīvi, zemi, dzīvo radību, cilvēkiem.

Kā jau visos latviešu dārzos viens pēc otra tika iestādīti augļu koki un krūmi, ceriņi, jasmīni, kadiķīši tieši no meža  un mazliet salīkusi liepiņa kā maikstīte, kas atceļoja no mammas dzimtās puses Annas pagasta “Ottesmuižas” liepu alejas. Un vēl tētis iestādīja no Murmanskas atvestos bērziņus, kas atceļoja tūristu čemodānā kā divas mazas koka pagalītes. Kad visi koki ir saplaukuši, tad arī Murmanskas bērziņiem parādās pirmās austiņas, un augustā, kad visiem kokiem vēl lapas zaļo uz nebēdu, šie bērziņi jau ir nometuši savu skopo rotu.

Auga liepiņa un drīz vien šūpoles tajā tika kārtas mazdēlam Tomam un pēc 5 gadiem arī mazmeitiņai Agijai. Un arī pats pappa Ēriks Lieldienās savu mīļo sieviņu Aiju izšūpināja. Katram patikās pasēdēt liepiņas šūpolēs. Arī putni liepu atzina par savējo. Citu gadu arī kaķim Peksim liepiņā pasēdēt patikās. Dažu labu amizantu un interesantu atgadījumu liepai ir nācies redzēt. Kā pāri laipiņai ejot sēnēs, mazmeita Agija iešļūca grāvī, un no sēņošanas nekas neiznāca, jo bija jāžāvē slapjās drēbes! Kā mazdēls Toms pie liepas bildināja savu iecerēto. Kā kāds ne visai uzmanīgs šūpotājs iešūpojās liepā, un bija jāliek kompreses.

Un kas par liepu ziedu lasīšanas talkām bija! It sevišķi tajos gados, kad liepa ziedēja ļoti bagātīgi. Mazdēlam Tomam un dēlam Didzim tad tika dots uzdevums tikt arī pie augstākajiem zariem, lai liepu ziedu pietiktu visiem gribētājiem visu garo ziemu. Citu gadu liepa atpūtās, tad bija jāpietiek ar iepriekšējā gada tējas krājumiem. Cik gan daudz jauku sarunu vakaros kopā ar vecākiem tika pavadīts pie savas liepziedu tējas krūzītes!

Nu jau liepa piedzīvojusi ne tikai savu saimnieku aiziešanu mūžības ceļos, bet zaudējusi arī daļu no sevis kādā vējainā 2017.gada jūnija naktī.

Tomēr šovasar liepiņa ziedēja visā savā krāšņumā. Nu ja, liepai taču 35 gadi. Bites sanēja un sacentās ar kamenēm, kuras savāks visvairāk pappas Ērika īpašās liepas īpašo medu.

Un ik pa laikam kāds paprasa - vai nevarētu dabūt liepu ziedus?