Mūsu ģimenē nav tāda viena īpašā koka, kuru varam izcelt ar savu stāstu. Tie ir gandrīz visi mūsu mājas apkārtnē augošie: Kā bumbieres, kurām bija jāsāk ražot, tad, kad viens no bērniem sasniedza 18 gadus vecumu un tā arī notika. Mājas mīluļiem, kuru gan vairs nav,  ir iestādīts katram, attiecīgi raksturam, savs rododendru koks, bet īpašāks stāsts ir par mūsu dzīvžogu - gandrīz kopskaitā 100, nu jau kādus 40 gadus augošajām tūjām, kuras mana tēta mamma, kas pēc profesijas bija agronome, izaudzēja no sēklām. Daudzus gadus pavisam mazus stādiņus līdz tika atvestas uz mūsu mājām, kas tika tajā laikā būvēta. Pirmās tika iestādītas šīs pavisam mazās tūjas, kas tagad ir izaugušas vairāk nekā divu metru augstumā, kuras katru gadu apgriežam, lai veidotos skaists dzīvžogs.