Ar savu stāstu par kokiem es piedalos, savu bērnu iedrošināts. 

Nu jau divus pavasarus pēc kārtas ar saviem diviem mazajiem bērniem lauku mājās Jaunjelgavas novada Sunākstes pagastā, dzīvojamās mājas piekalnītē, kas netiek izmantota lauksaimniecības vajadzībām, iestādījām 300 priežu stādus.
Bērni palīdzēja novilkt virvi, lai viss stādījums ir skaistās, vienādās līnijās kā arī padeva stādiņus, piespieda saknes, lai raitāk ritētu darbs.
Kad atbraucam uz lauku mājām, vienmēr aizejam un paskatāmies kā tās aug.
Priedītes stādījām ar domu, ka tām nedarīs pāri zāģis un tās varēs augt tik ilgi, cik pašas vēlēsies.Ceram, ka jauniestādītais mežs ar katru gadu kuplos un zaļos, un dos mājas meža iemītniekiem!
Ar šo meža stādīšanu arī mani bērni ierakstīja savā un Latvijas vēsturē jaunu, zaļu lapaspusi un pēc gadu desmitiem ar lepnumu pateiks - šo mežu mēs stādījām paši!

P.S. Mīlestība pret mežu, iespējams, ir tāpēc, ka nu jau 27 gadus strādāju par galdnieku un saprotu, ka no meža nevar tikai ņemt, tam vajag arī dot :)