Lai būtu nevainojams savā profesijā, viņš reizēm mēdzot justies gan kā vēsturnieks, gan antropologs, bet pēdējā laikā- esot iedziļinājies astronomijas un jurisprudences niansēs. Viņš brauc ar motociklu, skrien maratonus un ir zemessargs. Ir atzinis, ka, ja nebūtu tas, kas viņš ir, tad izvēlētos viņaprāt vīrišķīgo un godīgo militārista profesiju.

Pašam dažkārt šķietot, ka viņš „tāds smagnējs un lēnīgs vidzemnieks”. Turpretī presē viņu dēvē par harizmātisku, nepieklājīgi šarmantu, mūsdienu romantiķi, apveltītu ar neviltotu dabiskumu un par siržu lauzēju. Tomēr pats to apstrīd, sakot, ka nevienu sirdi gan neesot salauzis. Toties, viņa „sirds tiekot rauta pušu”, pašam izpildot Elgas Īgenbergas un Ringolda Ores mīlas dziesmas. Savu dziedātprasmi Latvijas Profesionālo aktieru apvienības mājaslapā pats novērtējis ar pieticīgu četrinieku, savukārt speciālisti atzinuši, ka viņš „vairs neietilpstot tajā kategorijā „dziedošais aktieris”, jo viņš balss materiāls esot jau nākamais līmenis”. Turklāt var piebilst, ka, savulaik, uzticot pāris no savām dziesmām, viņa vokālās dotības novērtējis arī pats Maestro Pauls.

Bērnībā viņam teātris licies kaut kas baigi garlaicīgs. Neskatoties uz to, jau 10 gadus viņš neļauj garlaikoties teātramīļiem – uz  Nacionālā teātra skatuves dzied, dejo un lido, un gluži nesen tapis par 16. gadsimta Rīgas dumpinieku vadoni. Bet, ja atgriežamies pie epiteta „siržu lauzējs”, tad jau tūlīt viņš kā Aleksis kārtējo reizi lauzīs gan Antonijas, gan Elīnas sirdi Nacionālā teātra leģendārajā hitā „Skroderdienas Silmačos”

Citējot teātra kritiķus, „Latvijas Dziesmu krātuvē” viesojas „atlētisks brunets no Alūksnes – ļoti piemērots klasiskajām varoņu lomām un galvenajām lomām vispār” - Nacionālā teātra aktieris Raimonds Celms.