Kā ikvienai tautai, arī mums latviešiem ir savi rituāli: piemēram, Jāņos obligāti jāskatās „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, bet Ziemassvētkos līdzās eglīšu smaržai un piparkūku garšai viena no svētku sastāvdaļām ir ģimeniski sirsnīgā filma „Ziemassvētku jampadracis”. Viens no tās varoņiem, mazais klavierspēles virtuozs, brīnumbērns Raimondiņš tolaik īstajā dzīvē spēlējis pavisam ko citu - futbolu un vijoli. Tomēr savstarpējā sporta un mūzikas cīniņā uzvarējusi vijole, bet visai drīz vijoles lociņš ticis nomainīts pret diriģenta zizli. Šobrīd šis instruments noder stājoties pie operas vai simfoniskā orķestra diriģenta pults Latvijā, Zviedrijā vai Igaunijā. Savukārt sporta terminoloģija un hokeja saukļi likti lietā kā triks, lai iedziedāšanās vingrinājumu laikā motivētu viņa vadītā zēnu kora mazos, dauzītiesgribošos „māksliniekus”.

Par brīnumbērnu viņš dēvēts arī vēlāk - savulaik bijis pats jaunākais virsdiriģents un pirmo reizi Mežaparka virsdiriģenta tribīnē kāpis pirms piecpadsmit gadiem - Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Nu jau viņa pieredzē trīs pieaugušo dziesmu svētki, neskaitāmas godalgas dažādos starptautiskos koru un diriģēšanas konkursos, Lielajā mūzikas balvā saņemtā publikas simpātisku balva, kopā ar saviem izcilniekiem - kori „Sōla” augstākās vietas Latvijas „Koru karos” un dalība Eiropas labāko jaukto koru sadziedāšanās koncertā „Eiropa dzied!” Vīnē. Arī studijas Beļģijā, Zviedrijā un Igaunijā un Latvijā iegūtais pirmais profesionālā doktora grāds mūzikā. Turklāt viņš, iespējams, ir Latvijā vienīgais diriģents, kurš izkrāso notis! Savukārt, ja atgriežamies pie „Ziemassvētku jampadrača”, kur viņa filmas tēvs bija mūzikas skolas direktors, tad reālajā dzīvē tēvs Ārijs Šķepasts ir diriģents, bet mamma mūzikas skolotāja.

Pavisam drīz „Latvijas Dziesmu krātuves” viesis atkal kāps pa Mežaparka lielās estrādes virsdiriģenta - kā pats tās nodēvējis - „maģiskajām kāpnēm”, lai Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos „no sirds uz sirdi liktu tecēt miljoniem strautu un saplūst upē, kas saucas par tautu”. „Latvijas Dziesmu krātuvē” viesojas un savas īpašās latviešu dziesmas izvēlas diriģents Kaspars Ādamsons.

Kaspara Ādamsona īpašās dziesmas:

  • Upe – Jānis Stībelis
  • Tauriņu samtainā smarža - Ādamsonu/Šķepastu ģimene
  • Spītība - Viktors Lapčenoks
  • Runā Rīga - Instrumenti
  • Viss ir iespējams - koris Sōla