Jelgavai ir visai pamatots iemesls lepoties ar savu biogrāfiju - tā bijusi Kurzemes un Zemgales hercogiste, vēlāk Kurzemes guberņas galvaspilsēta. Jelgavas pili cēlis leģendārais Rastrelli, un tā kalpojusi gan par Kurzemes un Zemgales hercogu galveno rezidenci, gan Francijas karaļa Luija XVIII un viņa galma mājvietu. Jelgava ir vienīgā pilsēta, kurā vēl bez Rīgas notikuši Vispārējie latviešu Dziedāšanas svētki. Tur dzimis latviešu teātra tēvs Ādolfs Alunāns, aktierzvaigznes Andris Keišs, Artūrs Skarstiņš un Kaspars Znotiņš, olimpiskais čempions Jānis Lūsis, dziedātāja Nora Bumbiere, arī visa „Prāta Vētra”. Un kaut gan „Latvijas Dziesmu krātuves” viesis nav slēpis, ka apzināti distancējas no šīs latviešu supergrupas un vispār „pretojoties visādām piederībām”, tomēr arī viņa radošajā ceļā Jelgavai ir zīmīga loma. Savukārt pati pilsēta, pateicoties viņam, nokļuvusi vairāk nekā desmit valstu grāmatu plauktos, bez tam arī uz lielā ekrāna, „Netflix" platformā un uz Leļļu teātra skatuves. Jau pavisam agrā bērnībā viņš esot paziņojis, ka uzrakstīšot grāmatu, tomēr vispirms sācis ar „lecīgu” recenziju un reklāmas tekstu sacerēšanu, un iespējams, tieši tāpēc viņa darbos reizēm mēdz iezagties „copywhrittera” tēls. Toties recenzijas, lai recenzijas pats par sevi, lai „nesagruzītos”, gan viņš nelasot.

Viņš pieļāvis, ka esot pats „jukušākais” no rakstniekiem, tomēr „negribētu būt līdz galam rakstnieks, jo tas tevi apēd”. Neskatoties uz to, saņemto balvu plejāde apliecina pretējo: vairākas Literatūras gada balvas un nominācijas, Eiropas Savienības Literatūras balva, Autortiesību bezgalības balva, Sabiedrisko mediju balva „Kilograms kultūras", Jāņa Rozes grāmatnīcu tīkla pirktākās grāmatas specbalva utt.

Tad, kad neraksta, tad viņš pieņem ziedojumus, krāmē, šķiro, pako mantas un darbojas brīvprātīgo kustībā palīdzībai Ukrainai. Viņš fanojot par Tūves Jansones trollīšiem un murmuļiem, Francijas futbola izlasi un Anglijas premjerlīgas „Tottenham Hotspur", turklāt atzinis, ka futbolā reizēm varot gūt „spēcīgākas emocijas nekā dažā labā kultūras piedzīvojumā”.

„Latvijas Dziesmu krātuvē” savas īpašās dziesmas kopā ar stāstiem par tām izvēlas presē par „Latvijas literatūras spīdekli” dēvētais rakstnieks, romāna „Jelgava 94” autors un jaunās Latvijas Radio audiodrāmas scenārija autors Jānis Joņevs.

Jāņa Joņeva īpašās dziesmas:

  • Prieka brīdis - Hospitāļu Iela
  • Spārnu miers - Helēna Kozlova
  • Dagne - Bērnības Milicija
  • Lielās cerības - Grēcīgie Partizāni
  • Lūgšana - Frailty