Nākamgad apritēs jau apaļi 20 gadi, kopš viņa devusies prom no Latvijas un ir viena no tiem gandrīz 19 tūkstošiem Latvijas pilsoņu, kas par savu mājvietu izvēlējušies Īriju. Neskatoties uz to, „Latvijas Dziesmu krātuves” viešņa esot pārliecināta, ka Īrijas latvieši ir „Latvijas seja Īrijā”, un pēc viņiem „spriež par mūsu dzimteni”.

Lūkojoties uz „Latvijas Dziesmu krātuves” viešņu, mēs varam būt droši, ka priekšstats par mūsu valsti ir vislabākais, jo „Latvijas seja” ir radoša, enerģiska, daiļa un bezgala darbīga. Viņa ir Latviešu biedrības Īrijā vadītāja, Latviešu kultūras svētku Eiropā kustības aizsācēja un Pasaules Latviešu dienas idejas autore. Viņas stihija ir robežu paplašināšana - savulaik Latvijas tradicionālajiem novadiem viņai izdevies pievienot Ziemeļeiropu, Dienvideiropu un Britu salas un Īriju, tāpēc Latvijas simtgade skaļi, krāšņi un ar vērienu tikusi nosvinēta visā Eiropā. Viņa bijusi virsdiriģente XV Latviešu dziesmu svētkos Kanādā, ar saviem koriem „eLVē” un Latviešu bērnu kori „LABKĪ” apceļojusi visu pasauli un, protams, piedalījusies gan lielajos, gan skolēnu Dziesmu svētkos Latvijā. Viņa „gāž kalnus”, turklāt nodarbojas arī ar sava veida alpīnismu - ik gadu kopā ar „lielajiem” Īrijas tautiešiem dodas iekarot svētā Patrika kalnu, lai tā virsotnē nodziedātu Latvijas himnu, savukārt šajā pavasarī savus mazos dziedātājus viņa uzveda skanīgā „Nošu kalnā”. Pirms vairākiem gadiem viņa izpelnījusies nomināciju, kuru piešķir cilvēkam, kurš ar saviem darbiem devis vislielāko ieguldījumu Latvijas vārda popularizēšanai Eiropā un Eiropas kopējo vērtību integrēšanai Latvijā - „Gada Eiropas cilvēks Latvijā”. Tolaik gan titulu saņēmis Egils Levits, toties pavisam nesen viņa saņēmusi prestižo balvu „Sieviete līdere 2025”. „Latvijas dziesmu krātuvē” viesojas un savas īpašās dziesmas kopā ar stāstiem par tām izvēlas Inguna Grietiņa-Dārziņa.