Ir dzirdēts, ka lielais sporta notikums - „EuroBasket 2025" Latvijas ekonomikā varētu iepludināt ap 60 miljoniem eiro. „Latvijas dziesmu krātuves” viesis šīs prognozes ticamību noteikti varētu absolūti zinātniski pamatoti un precīzi izanalizēt, apstrīdēt vai apstiprināt no profesionāļa viedokļa, jo kā nekā viņš tituēts ar doktora grādu, viņš ir Latvijas Zinātnes padomes eksperts, bijis Valsts prezidenta ārštata padomnieks Latvijas konkurētspējas un ekonomikas jautājumos un LU Ekonomikas un vadības zinātniskā institūta vadošais pētnieks ar ievērojamu skaitu zinātnisko darbu - vairāk nekā 170. Tomēr viņa sirds pieder nevis basketbolam, bet citam sporta veidam. Viņa leksikā ir tādi vārdi kā blupers, ceiziņš, čoks, ēzeļmugura, gafele, killēšana, šote vai ahterlīķis. Viņš prot sasiet bētiņmezglu, vebliņmezglu vai šotstēku. Viņa stihija ir ūdens un labākais draugs - vējš. Stiprā vējā esot jācīnās ar sevi, bet bezvējā - tas jāmeklē. Turklāt atšķirībā no mums - „nezinīšiem”, kuri domā, ka ir tikai četri vēji, viņš zina, ka to ir daudz vairāk - piemēram, īstais vējš, šķietamais vējš, bakštagvējš un vimpeļvējš. Kā politikas vērotājs un vērtētājs viņš izteicies, ka „ne vienmēr, lai uzvarētu, ir jāskrien ātrāk par citiem”. Jo dažreiz pietiekot ar prasmi „labi traucēt citiem”. Tomēr ar savu jahtas „Gabriel” komandu viņš vairākkārt godīgā sacensībā pieveicis gan vēju, gan konkurentus un izcīnījis uzvaru starptautiskajās burāšanas sacensībās - Rīgas līča regatē.

Jau pusotru gadu viņa rokās ir arī lielākās Latvijas augstskolas stūre. Runā, ka viņa stiprās puses esot apturēt haosu, nobremzēt lejupslīdi un menedžēt pārmaiņas. Viņš ir pārliecināts, ka „no nekā nedarīšanas nevaram būt laimīgi, un, ja cilvēkam nav noderības gandarījuma, tad iegūt laimes sajūtu - tā esot utopija. Tāpēc atvaļinājumi mums esot ar samērā īsu termiņu. Jaunais mācību gads sācies un atvaļinājums beidzies arī „Latvijas dziesmu krātuves” viesim. Lai arī, iespējams, jūras viļņu čalas, vēja šalkas un kaiju klaigas ir viņa mīļākā mūzika, tomēr savas īpašās dziesmas kopā ar stāstiem par tām, izvēlas LU rektors Gundars Bērziņš.

Gundara Bērziņa īpašās dziesmas:

• Zilais karbunkulis (no izrādes „Šerloks Holmss) - Dailes teātra aktieri
• Manai tautai - Ieva Akurātere
• Kalniem pāri - The Sound Poets
• Pēdējā vēstule - Dons
• Saule. Pērkons. Daugava. - Dziesmu svētku koris