Ar dažādiem piemiņas pasākumiem un atceres koncertiem Latvijā un pasaulē aizvadīts 14. jūnijs – viens no skumjākajiem un drūmākajiem datumiem Latvijas vēsturē. 1941. gada naktī no 13. uz 14. jūniju notika deportācijas – vairāk nekā 15 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju masveida izvešana uz PSRS: uz Sibīrijas, Tālo Austrumu un Tālo Ziemeļu apgabaliem.

Savukārt dažus gadus vēlāk, Otrā pasaules kara beigās, padomju armijai atkārtoti ienākot Latvijā, vairāki simti tūkstoši latviešu, tostarp ļoti daudz sieviešu, devās bēgļu gaitās. Vairumā gadījumu sievietes bēga kopā ar bērniem, vecākiem cilvēkiem vai vienas pašas, jo vīrieši bija iesaukti vācu armijā vai Latviešu leģiona rindās, krituši vai piedzīvojuši represijas no padomju vai vācu okupācijas varām.

Neraugoties uz grūtībām bēgļu nometnēs un vēlāk jaunajās mītnes zemēs, sievietes turpināja rūpēties par savām ģimenēm, saglabāja valodu, tradīcijas un cerību par atgriešanos Latvijā. Sievietes sniedza palīdzību latviešu karagūstekņiem Rietumu sabiedroto gūstekņu nometnēs, darbojās bēgļu apgādes organizācijās, dažādās dāmu komitejās, radoši izpaudās koros, tautisko deju kopās, teātru grupās, sarīkojumos un citos pasākumos.

Trimdas vēstures kopainā sieviešu devums latviešu sabiedrības labā joprojām ir maz novērtēts. Tāpēc Latvijas Nacionālais arhīvs centies aizpildīt šo “balto plankumu” un izveidojis virtuālo izstādi “Latviešu sieviete trimdā”. Tā veltīta latviešu sieviešu vēsturei trimdā un atsevišķu izcilu sieviešu dzīvesstāstiem, kuru darbi un atstātais mantojums sniedzis ieguldījumu rūpēs par Latvijas neatkarības atgūšanu, latviešu bēgļu sadzīvi un nacionālās identitātes saglabāšanu.

Izstāde “Latviešu sieviete trimdā”, kura atrodama interneta vietnē un kuru iespējams aplūkot ikvienā pasaules valstī, raidījumā “Latviešiem Pasaulē” tika izzināta kopā ar Latvijas Nacionālā arhīva eksperti Agniju Lesničenoku.

Bet, lai uzzinātu par gaidāmajiem daudz priecīgākiem notikumiem, sazinājāmies ar “Bērzes Strazdu Jāņu Festivāla 2025” vadītāju Ģirtu Lerhu. Nākamās nedēļas nogalē, trīs dienu garumā, Lielbritānijas Straumēnos jau četrpadsmito reizi norisināsies lielākās Jāņu svinības ārpus Latvijas – “Bērzes Strazdu Jāņu Festivāls”.

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 4000 apmeklētāju – gan no visas Anglijas, gan latviešus no citām valstīm, kuri bauda satikšanās prieku, latvisko atmosfēru un daudzu viesmūziķu no Latvijas uzstāšanos. Šogad festivāla viesus priecēs “Dzelzs Vilks”, “Bermudu Divstūris”, Normunds Rutulis, Igo, Aija Andrejeva, Roldans Če, Singapūras Satīns, ZeBrene, Jenny May un Tranzīts.

Viena no galvenajām festivāla sastāvdaļām ir “Līgotava” – īpaša kultūras programma, kurā tiek koptas un uzturētas latviešu Līgo un Jāņu tradīcijas. Tajā uzstāsies, dejos un dziedās Apvienotās Karalistes latviešu tautas deju kolektīvi, kori un folkloras kopas. Festivāla kulminācijā, atzīmējot saulgriežus, tiks dedzināts lielais Jāņu ugunskurs.

Pēdējos gados apmeklētāju vidū ir daudz mazo latviešu, tāpēc pasākuma organizatori ir padomājuši arī par viņiem – tiek veidota īpaša bērnu programma ar dažādām radošām aktivitātēm, rotaļām un spēlēm. Kopā ar mazajiem apmeklētājiem darbosies Apvienotās Karalistes latviešu skoliņas – Burtonas skoliņa “Sprīdītis”, Birmingemas latviešu skola “Saktiņa”, Londonas Latviešu skola un Mansfīldas skoliņa “Mazie Pūcēni”.

Padomāts arī par sportiskā gara uzturēšanu – sākot ar rītarosmi, turpinot ar volejbola un novusa turnīru, saulgriežu krosiņu bērniem un kulminācijā – virves vilkšanas sacensībām.