Ar karognesēju Kasparu Daugaviņu priekšgalā uz Milānas un Kortīnas d’Ampeco Olimpiskajām spēlēm dodas Latvijas olimpiskā komanda. Turklāt šīs Ziemas Olimpiskās spēles izcelsies ne tikai ar Latvijas sportistu rekordskaitu - sešdesmit astoņiem. Jo uz Milānu traucas arī „Latviešu raķetes”! Ziemas Olimpisko spēļu Kultūras olimpiādes programmā iekļautās Liepājas teātra izrādes „Latviešu raķetes” darbība daļēji saistīta tieši ar Kortīnas bobsleja trasi, kur notiks gaidāmie olimpiskie starti, tādējādi simboliski sasaistot Latvijas bobsleja mantojumu ar olimpiskās kustības šodienu. Iestudējums stāsta par Latvijas bobsleja vēsturi un tās aizsākumiem pagājušā gadsimta 80. gados. Dienu pēc Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas, 7. februārī,  Milānas Teatro Lirico Giorgio Gaber zālē skatītāju pulkā noteikti būs arī turienes latvieši, tostarp Milānas un Boloņas Latviešu skolas skolotāja, arī diriģente un ELA izglītības referente Ilze Atardo. Ilze sola, ka teātra zālē valdīšot īsti olimpiska atmosfēra, latviešu publika ieradīšoties kā kārtīgiem sporta faniem pienākas - ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem un citiem sportiskiem aksesuāriem. Izrādās, ka, Olimpiskajai lāpai tās ceļā uz Milānu pamanījušies līdzi paskriet arī Florences latvieši – Boloņas Latviešu skolas dalībnieki. Turklāt, gaidot Olimpiskās spēles, Boloņas Latviešu skoliņā jau tikušas sarīkotas pašiem savas jautras un krāsainas olimpiskās spēles - svētdienas nodarbībā bērni iepazinušies ar visiem šī gada ziemas spēlēs pārstāvētajiem sporta veidiem, darinājuši olimpisko lāpu, piedalījušies komandu stafetēs ar hokeja, biatlona un frīstaila elementiem, bet ledus trasēs sacentušies lego bobslejisti, skeletonisti un daiļslidotāji (attēlā).

Pasaules latviešu dzīvē 2026. gads solās būt ne vien sportiski azartisks, bet arī pārpilns ar nozīmīgām jubilejām: aprit 75 gadi kopš radusies gan Eiropas Latviešu apvienība (ELA), gan Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ), pirms 75 gadiem - 1951. gada 24. februārī Vašingtonā noticis Amerikas Latviešu apvienības (ALA) dibināšanas kongress. Savukārt piecus gadus vēlāk, 1956. gada 25. februārī, apvienojot vairākas latviešu organizācijas dažādos kontinentos - Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centru, Latviešu apvienību Austrālijā un Amerikas Latviešu apvienību, savu darbību uzsākusi Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA). „Latviešiem pasaulē” PBLA 70tās jubilejas gadu ieskicēsim kopā ar tās priekšsēža vietnieci Mārīti Kļaviņu. Mārīte ir Eiropas pārstāve PBLA un līdztekus arī Frankfurtes Latviešu biedrības vadītāja, turklāt pati dzied Frankfurtes latviešu sieviešu korī „Silava”. Pirms pāris nedēļām Frankfurtē un Luksemburgā norisinājusies PBLA vadības loka tikšanās, kuras laikā gan iezīmētas šī gada prioritātes, gan baudīta kultūra - pilsētas Vecajā Operā kopā ar vietējiem Frankfurtes latviešiem apmeklēts Valsts akadēmiskā kora „Latvija" un ērģelnieces Ivetas Apkalnas koncerts. Viena no gada aktualitātēm, kas atrodas PBLA uzmanības lokā, ir ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu iesaiste rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanas. Tāpēc jau šobrīd tiek apzinātas diasporas organizācijas un aktīvisti, kas varētu piedalīties ārvalstu vēlēšanu iecirkņu organizēšanā un vēlēšanu komisiju darbā. Mārīte Kļaviņa bijusi vēlēšanu iecirkņa vadītāja gan Eiropas Parlamenta, gan Saeimas vēlēšanās, tāpēc ir gatava dalīties gan ar savu pieredzi, gan padomiem un palīdzību.