Šoreiz „Latviešiem pasaulē” uzmanības centrā Apvienotā Karaliste - ielūkosimies gan dažās vēstures lappusēs, gan kādā drīzumā gaidāmā aizraujošā pasākumā.

Kaut gan tradicionālā Muzeju nakts daudzviet Eiropā, tostarp Latvijā ar daudzveidīgiem un izzinošiem pasākumiem jau aizvadīta iepriekšējās nedēļas nogalē, tomēr vēl nav par vēlu ielūkoties kādā īpašā muzejā - Lapa jeb Latvieši Pasaulē muzeja un pētniecības centrā, kas mājvietu radis Rīgā, Berga bazārā. Jau aprīlī atklāta, bet vēl līdz jūnija nogalei tur apskatāma izstāde, kas vēsta par latviešu bēgļu pieredzi pēckara Lielbritānijā - „Pirmie gadi Lielbritānijā: astoņi latvieši stāsta”. Pēckara gados Lielbritānijā no bēgļu nometnēm Vācijā ieceļoja ap 18 000 latviešu. Daļa no viņiem emigrēja tālāk, taču aptuveni 13 000 palika, aktīvi iesaistoties latviešu diasporas dzīvē. Izstādē kopā ar aculiecinieku intervijām aplūkojamas fotogrāfijas, kas stāsta par to, kādi bijuši pirmie gadi, ieceļojot svešā zemē, dzīvojot barakās, šaurās istabiņās vai labdarības namos un strādājot slimnīcās, raktuvēs un lauku darbos. Tomēr mēs esam sīksta tauta, un, par spīti trūkumam un skarbajiem dzīves apstākļiem, radošais gars nav ticis salauzts - latvieši mācījušies angļu valodu, dibinājuši muzikālos kolektīvus, mācījušies mūzikas instrumentu spēli, darinājuši rokdarbus. Tā laika liecības apkopojusi un stāstus uzklausījusi  LaPa muzeja kuratore Marianna Auliciema (attēlā). Marianna būs „Latviešiem pasaulē” viešņa un aicinās uz vēl kādu, drīz jūnija sākumā Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās gaidāmu izstādi „Blezūra skats”. Tajā tiks eksponētas Harija Blezūra uzņemtās fotogrāfijas, kas piedāvās ļoti personisku un neparastu ieskatu Anglijas latviešu dzīvē 1960. – 1980. gados.

Turpinot šķirstīt Lielbritānijas latviešu vēstures lappuses, „Latviešiem pasaulē” paviesosies leģendārajos „Straumēnos”. Pagājušā gadsimta 70tajos gados Daugavas Vanagu fonds nolēma iegādāties lauku īpašumu, kurā turienes tautiešiem būtu iespēja sapulcēties uz plašākiem sarīkojumiem un svētkiem. Ģeogrāfiski ērtā un viegli sasniedzamā vietā Anglijas vidienē, Lesteras grāfistē tikusi nolūkota kāda 1925. gadā celta muiža, un tās pirkšanas līgums par 124 000 mārciņām parakstīts 1975. gada 21. jūnijā. Lai palīdzētu īpašuma remonta un labiekārtošanas darbos no Anglijas malu malām braukuši talcinieki. Šobrīd „Straumēni” kļuvuši par Lielbritānijas latviešu kultūras un sabiedrisko centru, kur visai bieži notiek dažādi, arī visai liela mēroga sarīkojumi. Tāds ar nosaukumu „Skroderdienas Straumēnos” un devīzi „Straumēni: 100 gadi muižai, 50 gadi zem Latvijas karoga!” pavisam drīz gaidāms maija pēdējā dienā. Pēc Rūdolfa Blaumaņa motīviem tapusī izrāde pulcēs ap 150 dalībnieku - Manfīldas Latviešu kamerkori „Novadi", Bristoles Latviešu kori „Tilts" un Vidusanglijas Latviešu kori „Nora", deju kolektīvus „Straumēni", „Pērkonītis", „Kamoliņš", „Zīlaine", „Salenieki", „Kaķīši", „Jumītis", „Vanadzēni", „Jautrais Pāris", „Dun-Dang" un „Virpulis”. „Sroderdienu Straumēnos” iestudējumā piedalīsies Talsu jauniešu teātris “Es un mēs”, bet svētki noslēgsies ar kārtīgu zaļumballi, kurā visus izdancinās Aldis Rullis ar grupu. „Latviešiem pasaulē” sazināsimies ar vērienīgas ieceres un idejas autori Arletu Bitenbinderi.