Cerot, ka LR2 klausītāji kļuvuši vēl skaistāki, jo, ievērojot seno ticējumu, Lieldienu rītā, saulei lecot, kārtīgi nomazgājuši muti, arī Lieldienu olas izdevušās košas un raibas, un vasarā odi nekodīs, jo it visi pamatīgi izšūpojušies, „Latviešiem pasaulē” pievērsās citiem svētkiem.

Jau pēc trim mēnešiem Toronto uzplauks latvisko tautastērpu rakstos un uzmirdzēs skanīgās latviešu dziesmās un dejās, jo vairāk ar nekā 20 sarīkojumiem - koncertiem, izrādēm, izstādēm, teātri, filmām, ballēm un tirdziņu tiks svinēti XVI Latviešu Dziesmu un Deju svētki.  Kanādā Dziesmu svētkiem ir ievērojamas tradīcijas - tie aizsākās vairāk nekā pirms 70 gadiem un tiek rīkoti kopš 1953. gada. Šovasar Toronto sagaida rekordlielu dalībnieku skaitu no visas pasaules - ap 1000 dziedātāju un 800 dejotāju. Starp īpašajiem svētku viesiem būs grupa “Raxtu Raxti”, jauktais koris “Aura” un diriģents Edgars Vītols, TAD “Teiksma” ar savu vadītāju Jāni Ērgli, Metropolitēna operas zvaigzne Maija Kovaļevska, komponists Raimonds Tiguls un Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte, dziedātāja Arta Jēkabsone.

Latviešiem pasaulē” gaidāmo svētku notikumos palīdzēja iejusties Dziesmu svētku rīcības komitejas vicepriekšsēži - Tija Freimute un Juris Ķeniņš. Tijas pārziņā ir deju nozare. Svētku ietvaros norisināsies Jaundeju skate, kurā piedalīsies vairāk nekā 20 horeogrāfi no 11 pilsētām Latvijā, Kanādā un ASV. Dejas vērtēs gan žūrija, gan paši dejotāji, arī skatītāji varēs balsot par savu mīļāko deju. Starp citu, skatē ar savu horeogrāfiju debitēs arī pati Tija. Par Svētku kulmināciju izvērtīsies Tautas deju lieluzvedums, kurā piedalīsies visi  700 dejotāji no visām pasaules malām. Vērienīgā koncerta norisei izraudzīta viena no Kanādas leģendārajām vietām - Toronto Metropolitan Universitātes Mattamy Athletisks Centrs, bijušais Maple Leaf Gardens - vieta kur NHL komanda Toronto Maple Leafs ieguva 11 Stanley kausus.

Savukārt ar Juri Ķeniņu turpināsim jau iepriekš aizsākto sarunu par trimdas dižgariem - komponistiem, kuru mūzika skanēs koncertos. Šoreiz iepazīsim Arvīdu Purvu un Andreju Jansonu. Viņi abi savulaik diriģējuši arī lielo Mežaparka kopkori un bijuši Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģenti.

Arvīds Purvs Otrā pasaules kara laikā bēgļu gaitās devies uz Vāciju, kur spēlējis Vernera Taubes orķestrī un Bruno Skultes vadītajā  Oldenburgas Latviešu operas orķestrī. Vēlāk pārcēlies uz Angliju, kur bijis "Zuikas kora" diriģenta palīgs, simfoniskā orķestra vijolnieks un vadījis Lesteres jaukto kori. Tad devies uz Kanādu un Toronto vadījis Sv. Andreja evaņģēliski luteriskās draudzes kori, latviešu baptistu draudzes kori un Toronto sieviešu kori "Zīle", ar ko sniedzis ap 100 koncertiem Kanādā.

Arī Andrejs Jansons  Otrā pasaules kara laikā kopā ar vecākiem bēgļu gaitās nonācis Vācijā, pēc tam ASV, kur absolvējis Manhatanas mūzikas skolu  un aizstāvējis doktora grādu kompozīcijā Ratgersa universitātē Ņūdžersijā. Viņš bijis orķestra mūziķis Brodvejas teātros, Ņujorkas pilsētas operā un Metropoles operā, kā  viesdiriģents uzstājies ASV, Kanādas un Eiropas valstu orķestros, koros un ansambļos. 40 gadus bijis Ņujorkas latviešu kora mākslinieciskais vadītājs un diriģents.