Gadsimta garāko līgodziesmu ieskandināsim kopā ar diviem Latgales kolektīviem - Malnavas pagasta Bozovas etnogrāfisko ansambli un viņu vadītāju Agnesi Medni un Daugavpils folkloras kopu „Svātra” un viņu vadītāju Sarmīti Teivāni.
Gluži kā vārds SVĀTRA latgaliešu valodā nozīmē „ nojauta” vai „nojausma”, tā folkloras kopas „Svātra” dziesmās un dejās rodama nojauta par senču dzīvi un tradīcijām. Vairāk nekā 30 dziedātāju un dejotāju tajā gūst gudru padomu, kā nodzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku, daudzveidīgāku un raženāku mūžu. Dziesmu skanējumu krāšņāku dara latviešu tradicionālie mūzikas instrumenti: kokles, vijoles, stabules, bungas, savukārt deju mūzikas pavadījumam pievienojas cītara, akordeons, kontrabass. Folkloras kopa “Svātra” Šogad atzīmēs savus apaļos 30, un šo gadu laikā ar dziesmu un etnogrāfisko deju programmām ir bijusi vairāku starptautisko folkloras festivālu un koncertu dalībniece Latvijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Austrijā, Horvātijā, Spānijā, Polijā, Somijā, Bulgārijā, Gruzijā, Portugālē. Daudzveidīgs ir grupas repertuārs ir daudzveidīgs, tajā ir gan gadskārtu ieražu, tradīciju, godu, sadzīves un mitoloģiskās dziesmas, gan dancojamas kadriļas, lanceti un rotaļdejas. Kolektīvam iznākuši ar vairāki skaņu ierakstu albumi. „Svātra” kopīgi ar Daugavpils Latviešu kultūras centru savulaik organizējusi Latgales folkloras skolu, kuras dalībniekiem iespēja pilnveidot zināšanas tradicionālajā kultūrā un meistarklasēs apgūt tradicionālo mūzikas instrumentu spēli, dziedāšanu un latviešu tradicionālo deju.
21.jūnija rītā plkst. 10.15 Gadsimta garākā līgodziesma piestās Malnavas pagastā, un LR2 ēterā savu balsi ievīs Bozovas etnogrāfiskais ansamblis. Pāris stundu vēlāk līgodziesma tiks sveikta Daugavpilī, kur plkst.12.15 to skandēs folkloras kopa „Svātra”.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X