Gadsimta Garāko Līgodziesmu ieskandinājām kopā ar trim LR2 seniem draugiem- folkloras kopām –Alsungas „Suitu sievām”, Jērcēnu „Mežābeli” un Luksemburgas postfolka grupu „Rudzurika” un to vadītājām Ilgu Leimani, Artu Šomasi un Aigu Ožehovksu.

Slavenās „Suitu sievas” ar savām skanīgajām balsīm mūs priecē jau vairāk nekā 65 gadus. Par etnogrāfiskā ansambļa dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1955. gads, kad dziedošās sievas ar Veroniku Porziņģi (jā, jā!- slavenā Kristapa Porziņģa vecmāmiņu!) kā priekšdziedātāju piedalījušās Aizputes dziesmu svētkos. Darbības laikā ansamblis vairākkārt uzstājies dažādās ārvalstīs- Vācijā, Polijā, Lietuvā, pat Vispasaules folkloriadē Japānā un viesojies arī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kur kuplinājis Latvijas simtgadei veltītos pasākumus. Suitu sievas ir priecīgas, ka viņām piepulcējas jaunās meitas, kuras suitu mantojumu ar lepnumu nes gan šeit, Latvijā, gan tālu pasaulē! Ansamblis filmējies mākslas filmā „Pūt, vējiņi”, piedalījies Nacionālā teātra izrādē „Paši pūta, paši dega”, uzvedis „Senās suitu kāzas”, kas piedzīvojušas 49 izrādes visā Latvijā. Sievas par uzmanības trūkumu nevar sūdzēties- viņas vienmēr mīļi aicinātas dažādās gadskārtu ierašās gan pagastā, gan citur Latvijā, daudz līgots dažādās vietās, arī Zosēnu pagastā kopā ar valsts prezidenti Vairu Vīķi Freibergu. Sadarbībā ar Filoloģijas profesori Janīnu Kursīti tapusi grāmata „Suitu identitāte”. 

Folkloras kopa „Mežābele” jau iesoļojusi ceturtajā gadu desmitā  un šo gadu laikā ne tikai rosīgi darbojusies gadskārtu svētku svinēšanā savā pagastā, bet arī ar savu dziedāšanas prasmi priecējusi klausītājus Austrijā un Slovākijā. „Mežābeles” uzmanības centrā ir sava pagasta ticējumu, anekdošu, godu svinēšanu un citu tautas tradīciju saglabāšana, liels darbs tiek ieguldīts arī tradicionālo ziemas masku izpētē.  Jērcēnu folkloras kopai Latvijā ir vairākas vārdamāsas -muzikālie  kolektīvi ar nosaukumu “Mežābele” –senioru koris Smiltenē , tradīciju ansambļi Lauterē  un Lielplatonē , vokālais ansamblis Durbē un  folkloras kopa Žīguros, tāpēc jo skanīgi savulaik izvērtušies Vislatvijas  „Mežābeļu” salidojumi.

Starp citu, Jērcēnu „Mežābele” var lepoties ar to, ka te savas dziedātājas gaitas sākusi populārā dziedātāja Liene Šomase, jo viņas mamma ir folkloras kopas vadītāja.

Luksemburgas latviešiem ir paveicies, ka viņiem ir tik apbrīnojami nenogurdināms un enerģijas pilns muzikālais iedvesmotājs kā Aiga Ožehovska. Aiga ir vairāku kolektīvu  vadītāja- viņa  dibinājusi gan folkloras kopas „Dzērves” un „Mazās dzērves”, gan postfokla grupu „Rudzurika”, gan „Vakareiropas koklētājus”. Šis Aigas izlolotais kolektīvs muzicējis pasākumos dažādās Eiropas pilsētās: Berlīnē, Leipcigā, Hāgā, Luksemburgā, Rīgā u.c., izdots kompaktdisks „Simtiem zvaigžņu debesīs” , rīkotas koklēšanas meistarklases, apgūstot Aigas Ožehovskas sagatavoto jauno kokles spēles mācību grāmatu “Kokles skola”. Šīsvasaras Eslingenas Dziesmu svētkos Aigai uzticēts vadīt folkloras nozari. Gadsimta garākajai līgodziesmai šoreiz pievienosies „Rudzurika”. Par sevi viņi teic: „Mums, latviešiem, lai kurā pasaules malā mēs būtu, lai stiprinātos un gūtu spēku ikdienas darbiem, šad tad ir ļoti nepieciešama visparastākā rudzu maizes rika. Taču līdz tai ir ejams garš ceļš, kas sākas ar sīku rudzu graudu, nemaz nezinot, vai no tā kas izaugs. Tomēr bez darba un paļaušanās pie kūpošas un saldas maizes rikas netikt. Kā rupjā rudzumaize, tā arī latviešu tautasdziesmas “Rudzurikai” dod īpašu spēku, un tautasdziesmām katrs no grupas dalībniekiem pievieno savas izjūtas un savas skaņas”.

21.jūnija rītā plkst. 9.15  Gadsimta Garāko Līgodziesmu  skandēs Jērcēnu „Mežābele”. Bet vakarpusē plkst. 17.45,  velkot skaļu „Ēēeeeee!!!”, tai pievienosies „Suitu sievas”  un plkst. 20.15 (pēc Latvijas laika) ar īstu rudzumaizes pamatīgumu un spēku postfolka grupa „Rudzurika” LR2 ētera tiešraidē sūtīs Līgo sveicienus no tālās Luksemburgas.