Gadsimta Garāko Līgodziesmu ieskandināsim kopā ar diviem sieviešu koriem - Brocēnu „Laiksni” un tā vadītāju Edīti Dudarevu un Rojas „Kalvu” un diriģenti Jolantu Raugu. Dziedošo dāmu pulku kuplinās - LR2 senās un uzticamās draudzenes Alsungas „Suitu sievas” un viņu vadītāja Ilga Leimane.

Sieviešu kora „Laiksne” Facebook profilā  varam lasīt, kā skaidrot vārdu „LAIKSNE”: Tas esot dabas dots skaistums un mirdzums, latgaļu valodā nozīmējot „ūdensroze”, bet tulkojumā no prūšu valodas- „zvaigzne”. Un tieši tādas - līganas kā ūdensrozes un spožas kā zvaigznes viņas arī esot.

Kolektīvs aktīvi piedalījies dažādos Latvijā organizētajos koru pasākumos, ir konkursa „Zem Māras zīmes" laureāts, arī 2015. gadā Garīgās mūzikas festivālā „Sudraba zvani” Daugavpilī saņemts augstākais novērtējums sieviešu koru grupā. „Laiksne” startējusi arī starptautiskos konkursos Varšavā, „Kaunas Cantate" Kauņā, kur savā koru grupā iegūta 1.vieta. Aizraujošs piedzīvojums bijis Brocēnu svētku laikā „Latvisko dziesmu festivālā” ar devīzi „100minūšu melodijas Latvijai” izcīnītais tituls  Grand Prix.

Dziedošajām dāmām esot arī savas īpašās tradīcijas: pirmā mēģinājuma ballīte, Ziemassvētku svinēšana, Ziemassvētku laika labdarības koncerti pansionātos, kopīgi pārgājieni un ekskursijas. „Laiksnes” dziedātājas apgalvo: „Esam ļoti jauks, draudzīgs un saliedēts  „meiteņu” kolektīvs, un kopā ar savu diriģenti Ināru Bērziņu esam gatavas kalnus gāzt”.

Vārds KALVA sastopams suitu valodā un nozīmē seklu vietu jūrā vai sausu, neauglīgu pauguru. Savukārt kora nosaukums - „Kalva” esot aizgūts no teikām par Kaltenes Velna kalvām - Velns gribējis tikt uz Sāmsalu, tāpēc, lai uztaisītu ceļu pāri jūrai, nolēmis piebērt to ar akmeņiem. Maiss ar akmeņiem bijis ļoti smags, pārplīsis un akmeņi izbiruši skrējiena virzienā. Tā arī līdz pat šobaltdienai neesot ceļa uz Sāmsalu, un Velns uz turieni tā arī netiekot.

Dziedošās dāmas apvienojušās no dažādām vietām - Rojas, Kaltenes, Valdemārpils, Rojupes un Lubes pagasta Anužu ciema.  „Kalvas” repertuārā ir latviešu mūsdienu autoru kora dziesmas, tautas mūzikas apdares, kā arī dažādu žanru mūzika no renesanses līdz pat mūsdienām. Kora galvenā vērtība esot kolektīvs, kurā vienmēr ar prieku tiekot gaidītas jaunas dalībnieces, kā arī skanīgas balsis. Drīz tiks svinēta „Kalvas” trīsdesmitā dzimšanas diena, Dziedātājām patīkot ceļot un piedalīties dažādos koru pasākumos Latvijā, kā arī starptautiskos festivālos. Viņu  balsis skanējušas Starptautiskajā Šūberta koru festivālā Vīnē, Starptautiskajā koru festivālā Neuchatel pilsētā Šveicē, 2.Starptautiskajā koru konkursā festivālā Maltā, kā arī Latviešu Dziesmu svētkos Kanādā, bet šajā pavasarī sava Roja godam  pārstāvēta koru konkursā "Tallinn 2023".  

Suitu kultūrtelpa ir spilgti pamanāma ar košām krāsām pilniem tautastērpiem un tai raksturīgo daudzbalsīgās dziedāšanas veidu - burdonu. Tikpat spilgtas un kolorītas ir slavenās „Suitu sievas”, kas ar savām skanīgajām balsīm Latviju priecē jau gandrīz 70 gadus. Par etnogrāfiskā ansambļa dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1955. gads, kad dziedošās sievas ar Veroniku Porziņģi (jā, jā!- slavenā Kristapa Porziņģa radinieci!) kā priekšdziedātāju piedalījušās Aizputes dziesmu svētkos. Darbības laikā ansamblis vairākkārt uzstājies dažādās ārvalstīs - Vācijā, Polijā, Lietuvā, pat Vispasaules folkloriadē Japānā un viesojies arī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kur kuplinājis Latvijas simtgadei veltītos pasākumus. Suitu sievas ir priecīgas, ka viņām piepulcējas jaunās meitas, kuras suitu mantojumu ar lepnumu nes gan šeit, Latvijā, gan tālu pasaulē! Ansamblis filmējies mākslas filmā „Pūt, vējiņi”, piedalījies Nacionālā teātra izrādē „Paši pūta, paši dega”, uzvedis „Senās suitu kāzas”, kas piedzīvojušas 49 izrādes visā Latvijā. Sievas par uzmanības trūkumu nevar sūdzēties - viņas vienmēr mīļi aicinātas dažādās gadskārtu ierašās gan pagastā, gan citur Latvijā, daudz līgots dažādās vietās, arī Zosēnu pagastā kopā ar valsts prezidenti Vairu Vīķi Freibergu. Sadarbībā ar Filoloģijas profesori Janīnu Kursīti tapusi grāmata „Suitu identitāte”.  

21.jūnija pēcpusdienā, kad Gadsimta Garākā Līgodziesma, apceļojusi lielu daļu Latvijas, dosies uz Kurzemi, plkst. 16.15 tā paviesosies Brocēnos pie sieviešu kora „Laiksne”, plkst. 17.15 dosies uz Alsungu pie „Suitu sievām”, bet stundu vēlāk , plkst. 18.15 to skandēs Rojas sieviešu koris „Kalva”.