Šajās brīvdienās 845. pilsētas gadadienas saullēktu aicinām sagaidīt Ludzā, un sestdiena sāksies ar Ludzas vecpilsētas šarmu ieskautu seno arodu tirdziņu, kur varēs ne tikai vēderus piepildīt, bet arī acis izbrīnā ieplest, vērojot seno arodu pratēju meistarstiķus: “Daudz dažādu amatnieku ražojumu, gan rotas un rokdarbus, gan adījumus, gan austas lietas, gan koka, gan suvenīrus un lina drēbes, daudz noderīgu skaistu un tradicionālu lietu,” stāsta Ludzas tūrisma informācijas centra vadītāja Līga Kondrāte, aicinot vēlāk izstaigāt no Ludzas saimnieču labumiem uzņemtās kalorijas, bezmaksas ekskursijā pa leģendām apvīto pilsētu: “Par brīvu varēs uzzināt daudz ko par mūsu pilsētu, cilvēkiem, skaistām vietām, arī par nākotni. Un no desmitiem piedāvāsim arī Ludzas viesus vizināt ar plostu pa mazo Ludzas ezeru. 

Darbosies Latgaļu kuhņa, kur varēs nobaudīt Latgales tradicionālos ēdienus,

bet pie Zvirgzdenes ezera piedāvās lieliskus izbraucienus uz plosta ar mūziku, ar gardām uzkodām. Un pēcpusdienā pilsētas parkā baudīsim Novadu garšu dažnedažādākos garšu pārsteigumus pavāru izpildījumā, dziedāsim kopā ar grupu “Eolika” un izlocīsim kājas ballē ar skaistu gaismu šovu un pārsteigumiem.”

Un pa ceļam vai arī atceļā no Ludzas, sestdien ap četriem piestājiet Rēzeknes novada Saskstagalā, kur ar vērienu tiks svinēti Franča Trasuna muzeja Kolnasāta un Sakstagala ciema svētki, stāsta muzeja pārstāve Inta Deksne: “Muzeja pļavā būs iespēja visināties ar zirgiem no “Rudo kumeļu pauguriem”, apskatīt pļavā izvietoto sienu, kur varēs redzēt dažādus siena kraušanas veidus no sendienām līdz pat 20.gs 90.gadiem, un protams veidot skaistas fotosesijas.” Bet muzeja pagalmā būs folkloras svētki, bērniem īpašas muzeja zīmēšanas aktivitātes. “Ābeļdārzā varēs izspēlēt kādu seno spēli vai rotaļu. Mūsu senčiem bērnībā plāstalīns un dažādi veidošanas rīki nebija tāpēc no dadžiem vārēs veidot dažādas spēļmantiņas.” Tāpat ciemiņi varēs apskatīt muzeja piedāvātās ekspozīcijas. 

Un, tuvojoties Aglonas svētkiem, ja esat šai pusē, tad piestājiet Preiļu novada Aizkalnē. Latgales keramikas vecmeistara Andreja Paulāna darbnīcā–ceplī Raiņa muzejā “Jasmuiža” piektdien un sestdien notiks ikgadējais keramikas cepļa kurināšanas pasākums “Kā top kurināts tieši vēsturiskais ceplis, jo jumtā ir lūkas, kuras šinī brīdī tiek atvērtas un skats ir vienkārši varens,” teic Tautas lietišķās mākslas studijas “Rēzeknes apriņķa pūdnīki” vadītājs Andris Ušpelis, aicinot tieši piekdienas vakarā būt klāt

“interesantākais ir tas brīdis, kad uguns spraucas laukā pa lūkām,

kad viss ceplis ir liesmās tas varētu būt posmā no astoņiem vakarā līdz pusnaktij. Un sestdien no rīta būs ļoti jauks pasākums ar cepļa izņemšanu un, katram būs iespēja paņemt no cepļa siltus traukus.”

Bet esot Aglonā, aicinām ielūkoties Latvijā vienīgajā Pasta un informācijas muzejā, kur caur pasta attīstības vēsturi varēs iepazīties ar interesantāko Aglonas vēsturē, kā arī pārdomāt par Dieva klātesamību, stāsta muzeja saimnieki Elizabete un Artūrs Gražuļi “Vissvarīgākais eksponāts tas ir 1887 telefona aparāts un viņš runā par Dievišķo proporciju”. 

Muzeja klāstā ir plašas vēstures mantiskās liecības – ir apskatāma gan pirmā pasaules pastmarka – Melnais Penijs, gan kolekcija – 150 gadu ilgais pastmarkas stāsts Latvijas teritorijā “Sākās mans stāsts no Latvijas pirmās pastmarkas un oriģināli otrā pusē ir Vācu kara karte” un arī kāds īpašs, Aglonā dzimis pasta veids “Aglonā vairākus gadus ir darbojies velteņu pasts. Ir bijusi vīriešu ģimnāzija Aglonā un trīs kilometrus no šejienes bijusi sieviešu ģimnāzija un kā tad jauniešiem sazināties – tika palīgā ņemti velteņi.” Un arī zosādu uzdzenošais Nāves pasts “Tāda kā konckamera “Nemirs tas, kurš nav piedzimis. Nāves pasts apciemo katru” mēs saglabājam gan Aglonas vēsturi, gan šos eksponātus,” vienā vietā pasta visdažādākie veidi no bungu telegrāfa laikiem līdz pat mūsdienām.