Šajās brīvdienās pilsēta Latgales vārtos – Līvāni – ar krāsām, skaņām, gaismām, ūdens čalām svin 95. gadadienu.

“Tādas īstas mākslinieciskas performances būs pie Līvānu stikla un amatniecības centra,” stāsta  Līvānu kultūras centra pārstāve Ieva Pastare. No plkst.19.00 būs skatāma brīvdabas vizuāli muzikāla izstāde “Stikla gaismas melodijas”.

Unikāla iespēja dzirdēt pirmo Latvijā radīto mūzikas instrumentu no stikla – “stiklafonu”.

Turpat Daugavas krastā būs iespēja vērot nebijušu muzikālu performanci jeb “Muzikālās  strūklakas upē”, kas būs līdz šim Līvānos nebijis notikums. Un vēl, visas sestdienas garumā var izbaudīt ģimenes kopā būšanu autoorientēšanās pasākumā iepazīstot Līvānu novadu, būt klāt brīvdabas izstādē, kurā apskatāmi keramikas cepļa, stikla un amatniecības darbi un vēl visdažādākie notikumi svinot kopā, bet paliekot atsevišķi.

 

Un, kad pabūts Latgales vārtos, aicinām tālāk Latgales vidienē uz pašu mazāko koka baznīciņu Latgalē - Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīcu pašā Rāznas ezera krastā.

“Celta 1870.gadā. Tā celta no divām daļām – sākumā tā bija pavisam neliela baznīciņa, pēc tam pagarinot, pielika klāt citu vecu baznīciņu, lai tā būtu nedaudz lielāka,” stāsta baznīcas saimniece Ruta Lignarska. Baznīca darināta tikai ar cirvi, izmatojot pašu kaltās naglas. Tā ir 10 metrus gara un 7 metrus plata. Gaišā, smaidīgā sieviņa baznīcu joprojām slēdz ar vairāk nekā 100 gadus vecu atslēgu, tomēr

pats lielākais dārgums esot Sniega Mātes svētglezna.

 

Un tepat pāri ceļam atrodas Zosnas muižas komplekss, kura apbūve sākta 19.gs beigās. Kungu māja celta historisma stilā pēc kņazu Gaļicinu pasūtījuma un pieder pie Latgalē retajām koka pildrežģu konstrukciju tipa ēkām.  Kungu mājā saglabājušās historismam raksturīgas interjera detaļas – griestu dekoratīvās rozetes, durvis, gaiteņos saglabājies unikāls grīdas  flīžu klājums. Un no muižas parka līdz pašam Rāznas ezeram noved brīnišķīgi saglabājušās, vietējās tūrisma entuziastes Intas rūpīgi attīrītas, pamatīgās akmens kāpnes.