Šajās brīvdienās ir vērts iegriezties šarmantajā Latgales mazpilsētiņā Preiļos, kur aicinām izbaudīt dažādu muzikālo žanru, garšu un aktivitāšu daudzveidību. “Vēl nebijuši notikumi jūs sagaida un vesela mākslinieku plejāde, kā mēs paši smejamies, viss labākais, kas šobrīd pieejams pie mums uz skatuvēm, estrādēm viesosies pie mums Preiļos,” stāsta pasākumu producents Oskars Bērziņš, uzsverot, ka novada svētki, kā jau latgaliešiem piedien, tiks svinēti trīs dienas, un brangākā svinēšana būšot tieši sestdien: 

“No pulkst.8.00 līdz nākamās dienas četriem rītā piedāvājam piedzīvot nebijušas emocijas dažādās norisēs, gan svētku tirgus, gan svētku ierūcināšana ar dažādiem interesantiem spēkratiem, vecām automašīnām un mocīšiem.

Svētku laukums darbosies ar koncertiem un pagastu dižošanos, kas ir īpašs notikums un tikai mūsu novadam raksturīgs.

Preiļu novadā ir 14 pagasti un viņi katrs atbrauc ar saviem gardumiem, labumiem, saviem amatiermākslas kolektīviem. Un visi svētku apmeklātāji varēs baudīt gan kūpinājumus, bubertus, zupas un putras pilnīgi bez maksas.” 

Un, kad labumi noraudzīti, padejots vai padziedāts kopār ar vietējiem vai māksliniekiem no Ukrainas, var izbraukt ar īpašu braucamrīku, elegantā sabiedrībā: “Būs pieejams svētku bānītis, kas brauks īpašašās ekskursijās pa Preiļu pilsētu kopā ar grāfiem Borhiem.” Pa vidu visam būs arī ģimeņu burziņš ar aktivitātēm dažādiem vecumiem un labs vakara koncerts.

Un vēl sestdien trijos ir unikāla iespēja piedalīties latgaļu karavīru cīņās, iekurināt īpašu uguni un vienkārši būt latgaļu cilšu atjaunotajā koka pilī, jo Krāslavas novada Andrupenē Kroma kalnā notiks "Kroma kolna Svētki", stāsta biedrības “Kroma kolna bruoliste” vadītājs Aleksandrs Lubāns: “Būs sabraukuši ļoti daudzi ciemiņi no ārzemēm.

Viduslaikos ir viduslaiku ēdieni, cīņas, tērpi rotas, amatu un cīņas mākslas demonstrācija.

Viss, kas saistīts ar viduslaikiem.”  Un viduslaiki nav iedomājami bez leļļu izrādēm pilsētas laukumos, arī senajiem latgaļiem ir savs cienīgs stāsts “Teiku par Pušas pilskalnu, kas pierakstīta 1928. gadā, un mēs šo teiku mēģināsim pārvērst par leļļu izrādi.” 

Un, prakstisko pieredzi svētdien no diviem dienā varēs gūt Latgales tradicionālās kultūras centrā "Latgaļu sāta", kur varēs iemēģināt roku dažādos darbos, turpina Latgaļu sātys saimniece Astrīda Vucina: “Šogad mēs piedāvājam iespēju autentiskā maizes ceplī izcept maizi, piedalīties bērza tāss darbnīcā, tāpat iepazīties tuvāk ar kokles un ermonikas spēli, īpaši gaidām jauno paaudzi, lai tiem dotu iespēju apgūt tradicionālās prasmes, piemēram, sakult sviestu, izgatavot traukus no māla, dziedāt dziemas latgaliski un dejot dančus.” Te ir apskatāma autentiski saglabāta Latgales sētas istaba, mūzikas instrumentu un rotu kolekcija, kā arī vairākas rekonstruētas celtnes, kādas latgaļu apdzīvotajā teritorijā tika būvētas bronzas laikmetā.