Augšdaugavas novadā sestdien norisināsies divi festivāli:

“Lielā plosta dalībnieki vienlaicīgi paspēs pabūt divos pasākumos – gan Lielajā plostā, gan Augšdaugavas festivālā un redzēt musturdeķa tiltu,” Augšdaugavas novada pašvaldības iestādes "TAKA" direktors Rolands Gradkovskis aicina uz Vislatvijas ūdens tūristu saiets "Lielais plosts" un tautas mākslas festivālu „Augšdaugava 2023”, un tieši pēdējā vadmotīvs ir ginesa rekordu grāmatā iekļaujamais musturdeķis, turpina lielā musturdeķa idejas autore, Naujenes novadpētniecības muzeja vadītāja Evita Kusiņa-Koļesņika: “1,60 platumā un sākotnēji mums mērķis bija 500 metri un mēs šo mērķi esam sasnieguši – šeit ir sašūti un saritināti 508 metri. Tiks veidots ļoti skaists un krāšņs rakstains tilts pār Daugavu. Tāpēc ja paritina musturdeķi var redzēt ļoti skaistus ierakstus – cilvēki ir rakstījuši gan savus novēlējumus, gan tautasdziesmas vārdus, gan novēlējumus Latvijai, kurš ir ieadījis Daugavas loku puķi krāšņumu, skaistās krāsas, kas ir sastopamas dabā.” 

Un Augšdaugavas festivāla dalībniekiem tiks piedāvāta daudzveidīga izklaižu programma: 

“Augšdaugavas festivāls ir orientēts uz tautas mākslu – folkloras ansambļi, deju kopas, mūzika attiecīga. Visas dienas garumā notiks koncerti, un kur pārklājas ar Lielo plostu – tur ir mazliet cita auditorija, cits mērķis,” 

proti, Lielā plosta dalībniekiem būs iespēja piedalīties cīņu rekonstrukcijā, šaušanā ar lokiem un tapt iesvētītiem par īsteniem latgaļu karavīriem “Celt gaismā to, ka latgaļiem bija savas pilis un mēs centīsimies šo atmosfēru dot, jo būs rekonstrukciju cīņas, kur tiks iesvētīti braucēji savas zemes aizsargos. Domāju, ka senie latgaļi pat apskaustu, ka tik daudzi karotāji brauc ienaidnieku padzīt no savas zemes. Vēl nogremdēsim kādu ienaidnieku kuģi, kurš spēja izkļūt un ar slavas dziesmām dosimies uz Slutišķiem.” "Lielā plosta" dalībniekiem tiks sniegta nebijusi iespēja aplūkot Musturdeķa tiltu savām acīm un izbraukt tam cauri.

“Viņš ir viennozīmīgi garākais musturdeķis pasaulē, tāpēc viņš ir cienīgs būt Ginesa rekordu grāmatā.”

Bet, ja ar to vēl Augšdaugavas novada vilinājuma nav gana, tad svētdienas rītā ir iespēja doties 20 kilometrus garā pārgājienā posmā Zemgale – Medumi. Pārgājiena laikā dalībnieki atklās dabas parka Medumu ezeraine skaistos skatus, dodoties pa Pirmā pasaules kara mantojuma pēdām, kur būs iespēja apmeklēt nule atklāto Pirmā pasaules kara muzeju Medumos, turpina Rolands Gradkovskis: “Centāmies pirmo pasaules karu pasniegt nedaudz citādāk – izveidojām ierakumu sistēmu vienā no telpām, kurā ir bunkurs, kurā ir maksimāli pietuvināta situācija karalaukam ar skaņām ar videoefektiem, kas dod klātesamības sajūtu un tieši no artefaktu viedokļa, apmeklējot muzeju Medumos, iesaku arī apmeklēt blakus esošo Stikānu ģimenes privātkolekciju, kur ir simtiem, ja ne tūkstošiem artefaktu, kas parāda karu no klātesamības viedokļa. ”