Ja šajās brīvdienās jūsu ceļi ved uz Latgali, tad Daugavpils pusē ir ko iesākt. Ne gluži Latgalē, bet Sēlijas sākumā gan, Raiņa mājā Berķenelē godinās brīvdabas deju tradīcijas ar visu šīberēšanu: “Mēs esam uz robežas gan Latgale, gan Sēlija un izdomājām, nu rausim to zaļumballi,” sestdien sešos būt klāt aicina Raiņa mājas Berķenelē vadītāja Inese Baravika. 

“Latgales pusē to sauktu par večerinku, vakarēšanu. Satikties izrunāt, iemīlēties un paamizierēties. Padalīties ar receptēm, ar dziesmām.” Vakara gaitā dažādas norises vadīs ģimeņu fokloras studija “Garataka” no Rīgas un Augšdaugavas novada folkloras kopas “Atzola”, “Neicgalīši”, “Pylna Sāta” un “Dyrbyni”.

“Folkloras kopas rādīs savas dziesmas un dejas un arī kulināro mantojumu nedaudz. Meitene Jolanta rādīs kādi ēdieni bij 19.gadsimtā varbūt kādam liksies diez gan omulīgi. Te nebūs “aizskrien uz maksimu un nopērc!” Nē! Piedāvāsim Pliekšānu dzimtas ēdienus un pēc tā sāksies baļļuks,” kura laikā būs gan rotaļdejas visai ģimenei, gan latviešu un latgaliešu danči, gan valši un šīberis ar “dzīvo” mūziku. Un vēl Inese atgādina: “Un zaļumballē, kā tas tagad modē, ir “dreskods” – lai mugurā būtu kāds 19.gadsimta tērpa atribūts, bet ja nebūs – iedosim.”

Un tā kā no Berķeneles līdz Rotko muzejam Daugavpilī ir vien nieka 10 kilometri, ir vērts iegriezties un aplūkot pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko oriģināldarbu ekspozīciju, kas nule kā papildināta ar diviem oriģināldarbiem, turpina muzeja vadītājs Māris Čačka: “Agrīni zīmējumi, viens ir grafīta, otrs tušas zīmējums. Grafīta zīmējums datējams ar 1933.gadu, kur attēlots sēdošas sievietes portrets, otrā kompozīcija ir jauna sieviete, kas lasa. Tas iezīmē nākamo soli viņa studijās, kad viņš šo zīmēšanu, skicēšanu izmantoja kā formas, ko pēc tam ieintegrēja  savos reālistiskajos glezniecības darbos. Mēs Rotko oriģānus izstādam parādot visus viņa daiļrades periodus.”

Un vēl Rotko muzejā no šodienas tikai nedēļas garumā apskatāma tekstilmāksla no Zviedrijas: “Divu Zviedru mākslinieču veikums, ko viņas darinājušas Stoholmā, tāds eksperimentāls projekts, kur gada laikā tapuši 15 paklāji,” stāsta muzeja pārstāve Inita Paegle, piebilstot, ka mākslinieces gada garumā dažādās tehnikās – ar šūšanu, pīšanu, adīšanu, tīšanu, batikošanu  un citām,  no dažāda tekstila skrandām un novalkātiem apģērbiem radīja unikālus tekstildarbus. Bet svētdien, 12. maijā, plkst. 16.30 Rotko muzejs demonstrēs režisores Dzintras Gekas jaunāko dokumentālo filmu “Juris Jurjāns. Septiņas dienas ar gleznošanu, runāšanu, klusēšanu”, “Par Latvijā zināmu gleznotāju, par viņa dzīvi, par to, kā viņš ir dzīvojis un strādājis, kāda ir bijusi viņa ikdiena un vairāku gadu garumā ir sekojusi līdzi mākslinieka gaitām un viņa vēlmei gleznot līdz pat mūža galam.”

Pēc pimizrādes Rotko muzejā sekos tikšanās ar filmas radošo komandu.