"Mēs ticam nejaušības principam" - šādi vārdi rodami kādā grupas MARTAS ASINIS dziesmā.

Un arī man jāsāk ticēt šim principam, jo savulaik gluži nejauši uzdūros mūzikas žurnālista Ulda Rudaka atziņai, ka grupas "Ceturtais albums" ir izcils. Tāpat nejauši iegadījās arī no darbiem brīvāks sestdienas vakars, ko nolēmu ziedot grupas koncertam Vecrīgas krodziņā "Aptieka".

Tas bija kā ar laika mašīnu atgriezties sintīpopa ziedu laikos - publikas pārpildīts pagrabiņš, dejojošas un dziesmām līdzi dziedošas meitenes un mūzika kā tais vecajos labajos laikos, kad taustiņus bijīgi dēvēja par sintezatoru un sauca vārdā - Rolands, Korgs vai Yamaha.

Pēc koncerta internetā uzgāju grupas "Ceturto albumu", ko pievienoju ne tikai radio digitālajai fonotēkai, bet arī savu mīļāko dziesmu sarakstam, un sāku domāt, kā uztaisīt sižetu par MARTAS ASINĪM. Un tad kā saukts tiek izdots grupas jaunākais - "Sestais albums"!

Tālāk jau viss notika samērā prozaiski - sazināšanās ar MARTAS ASINIS dibinātāju Filipu Derumu un īsas sarunas ieraksts, kura laikā klausāmies dziesmas "Varbūt man Tev" un "Tas karsti" no jaunā albuma un instrumentālo skaņdarbu "Civilizācijas šūpulis" no iepriekšējā.

"Mēs nedaudz esam apsteiguši laiku", intervijas noslēgumā saka Filips Derums, paskaidrojot, kāpēc grupas "Sestajam albumam" sekos "Piektais albums". Ticēsim un gaidīsim, lai uzzinātu, uz kuru laiku mūzikā tas mūs teleportēs :)