Preses relīzes

Latvijas Radio 89 gadu jubileju atzīmēs ar balvas „Zelta antena” pasniegšanu

Latvijas Radio 89 gadu jubileju, kas aprit 1.novembrī, šogad atzīmēs ar profesionālās balvas „Zelta antena” pasniegšanu saviem labākajiem radošajiem un tehniskajiem, kā arī sabiedrisko mediju vienotā ziņu portāla LSM.lv darbiniekiem. „Zelta antenai” šogad nominēti ne vien ilgus gadus Radio strādājošie kolēģi, bet arī pavisam jaunas ētera balsis, piemēram, Renārs Zeltiņš, Magnuss Eriņš, Laura Dzērve, Romāns Šmeļovs un citi.

Profesionālā balva „Zelta antena” šogad tiks pasniegta 5.novembrī Latvijas Radio 1.studijā. Pavisam Latvijas Radio piecu kanālu un LSM.lv 137 darbinieki balvai izvirzīti 12 nominācijās – „Gada labākā tiešraide”, „Gada labākā reportāža”, „Gada labākais analītiskais raidījums”, „Gada labākais muzikālais raidījums”, „Gada labākais kultūras raidījums”, „Gada labākais izklaidējošais raidījums”, „Gada labākais portretraidījums”, „Gada labākā intervija”, „Gada labākais raidījuma vadītājs”, „Gada debija”, „Gada www cilvēks” un „Gada labākais skaņu cilvēks”.

Uz gada labāko tiešraidi pretendē gan raidījuma „Kultūras Rondo” tiešraide no Pasaules saulgriežu festivāla, programmas „Labrīt” tiešraide no Liepājas par uzņēmuma „Liepājas Metalurgs” maksātnespēju, LSM.lv teksta tiešraide „Diennakts kopš glābšanas darbiem Zolitūdē”, tiešraide no Pasaules koru olimpiādes lielkoncerta Mežaparka Lielajā estrādē, gan arī tiešraide no Eiroparlamenta vēlēšanām un Latvijas Radio 5 – Pieci.lv jubilejas tiešraide no Kalnciema kvartāla Rīgā.

Nominācijai par gada labāko raidījuma vadītāju šogad izvirzīti seši pretendenti – pieci kungi un viena dāma – Tālis Eipurs, Gusts Kikusts, Andrejs Hutorovs, Toms Grēviņš, Roberts Ošiņš un Sandra Ņedzvecka.

Uz gada labākā analītiskā raidījuma titulu pretendē Viktora Pupika raidījums „Krustpunktā”, Lauras Dzērves un Māras Rozenbergas analītisko raidījumu ierakstu sērija „Zolitūde. Dzīve pēc”, Oresta Silabrieža un Ilzes Mednes veidotais raidījums „Orfeja auss”, Aleksandra Aleksejeva „Aleksandra studija” un Annas Platpīres veidotā „Domnīca”.

Nominācijai „Gada labākais kultūras raidījums” savukārt izvirzīts Rutas Rikšes un Ingvildas Strautmanes veidotais „Kultūras Rondo” par Māras Silenieces dienasgrāmatu, Baibas Kušķes sižeti rīta ziņu programmā „Labrīt”, Ingas Saksones raidījums „Rīgas bohēma 20.gadsimtā”, Alekseja Romanova, Oksanas Doničas un Natālijas Meščerjakovas raidījums „Art-forums”, Justīnes Savitskas veidotās diskusijas raidījumā „Domnīca”, kā arī Jāņa Kalves, Līvas Rauhvargeres, Martas Ceravas un Lienes Rubanes radītais izzinošais materiāls „Ceļš uz gaismas pili”.

Latvijas Radio savu skanējumu ēterā sāka 1925. gada 1. novembrī kā Rīgas radiofons ar tiešraidi no Nacionālās operas, translējot Pučini „M-me Butterfly” izrādi. 30. gadu otrajā pusē Rīgas radiofonu pārdēvēja par Latvijas radiofonu. Pašlaik Latvijas Radio nodrošina piecu pamatprogrammu – LR1, LR2, LR3, LR4 un LR5 – skanējumu ne tikai FM viļņos, bet arī internetā. Radio lepojas ar lielisku fonoarhīvu, kurā uzkrāts ap 500 tūkst. ieskaņojumu vienību. Kopš 1993.gada 1.janvāra Latvijas Radio ir arī Eiropas Raidorganizāciju savienības (EBU) biedrs.

Aicinām sekot līdzi Latvijas Radio jaunākajām ziņām radio frekvencēs un interneta vietnē latvijasradio.lv. Par citiem Latvijas Radio programmu jaunumiem iespējams uzzināt arī sociālo tīklu kontos twitter.com/LatvijasRadio, facebook.com/LatvijasRadio un draugiem.lv/latvijasradio.

Papildinformācija:

Liene Vimba

Latvijas Radio Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja

Tālr. 67206750
E-pasts: liene.vimba@radio.org.lv

Ilustrācijas autors Roberts Rūrāns