Astoņdesmito gadu padomju Latvijas rokmūziku var salīdzināt ar aisbergu - tā redzamā daļa ir visiem zināmās grupas, kas bija izgājušas cauri cenzūras un tarifikācijas gaņģiem un varēja ar kolhozu palīdzību iegādāties instrumentus, ierakstīties profesionālās studijās, koncertēt Latvijā un brālīgajās padomju republikās, kā arī skanēt radio un televīzijā.

Savukārt aisberga neredzamā daļa ir tādas grupas otrā "NeFormāta" viesa Dambja (Raimonda Lagimova) izveidotais INOKENTIJS MĀRPLS - joprojām muzicējoša apvienība, kuras astoņdesmito gadu beigās ierakstītās dziesmas tagad ir izdotas albumā "Āmuris un sirpis".

Šis albums ir kā skanošs piemineklis tādām mūsdienās zudušām koncertu norises vietām kā Dzeržinska kultūras nams, kultūras nams "Boļševiks" un "Draudzība" un savulaik nozīmīgiem festivāliem - Rokmaratonam, Pagraba festivālam un "Durvīm".

Tāpat albumā "Āmuris un sirpis" atradīsit dziesmas, kas ir ierakstītas improvizētās ierakstu sesijās komunālajos dzīvokļos un izskanējušas pirmajā neformālās jaunatnes pulcēšanās vietā - Vecrīgas "Krāmenē", tomēr galvenais ir dziesmās sajūtamā tā laika padomju Latvijas "no future" sajūta ar neeksistējošo tautu draudzību, padomju armiju, migrantiem un AIDS.

P.S. Šī ir tā reize, kad albuma fiziskā kopija CD vai MC formātā ir neaizstājama, jo "Āmura un sirpja" buklets ir pārpilns ar tā laika fotogrāfijām, avīžu un zīnu izgriezumiem un citiem tā laika andergraunda vidi raksturojošiem attēliem.