Šodien Ziemassvētku stāstu kalendārā iesprucis circenis. Tuvojoties Ziemassvētkiem, Latvijas circenim ir iespēja par sevi atgādināt, jo viena no vismīļākajām Ziemassvētku dziesmām ir „Circenīša Ziemassvētki”. Mēs visi zinām dziesmas vārdus: „Dzied circenītis aizkrāsnē….”, bet reti kurš circenīša dziesmu ir dzirdējis.

Visā pasaulē dzīvo vairāku sugu circeņi, Latvijā sastopami tikai mājas circeņi, pie tam sastopami ļoti reti. Kukaiņu pētnieki skaidro, ka circeņiem vajadzīgs siltums, bet pārtiek viņi no drupačiņām un augu atliekām. Te arī skaidrs, kāpēc circenītis dzied aizkrāsnē. Tikai to krāšņu ir arvien mazāk, bet higiēnas paradumi arvien stingrāki un ķīmiskāki. Ja circenis atrod siltu aizkrāsni, tas vēl nenozīmē, ka atradīs tur arī drupačiņas. Circeņi ir sienāžu radinieki un viņu dziedāšana nav izdomājums. Tomēr jāsaka, ka dzied jeb sisina tikai circeņu tēviņi. Skaņa gan nenāk no circeņa mutes, tā rodas ar viena spārna virspusi velkot gar otra spārna zobaino pamatni, kaut kas līdzīgs ķemmītei.

Starp citu, jauniešiem un bērniem varētu būt pārsteigums, ka vecvecāki un, iespējams, arī jūsu vecāki piena zobiņus atdeva circenītim aizkrāsnē, nevis zobu fejai, pretī neko neprasot.

Dziesmas „Circenīša Ziemassvētki” mūzikas autors ir Raimonds Pauls, bet vārdu autore Aspazija. Skumjo un mīlestības pilno dzejoli Aspazija sarakstīja 20. gds. sākumā, dzejniecei ļoti smagā dzīves periodā. Rainis bija izsūtījumā, netrūka arī citas likstas un raizes. Skaisto, emocionālo dziesmu dzejniecei nebija lemts klausīties, jo tā tapa tikai pēc apmēram 80 gadiem, bet pelnīto vietu Latvijas mūzikā „Circenīša Ziemassvētki” ieguva tikai brīvajā Latvijā. Šodien tā ir viena no populārākajām Ziemassvētku dziesmām, kas neļauj aizmirst arī Latvijā nu jau ļoti reto kukaini circenīti.