Sadauzītais bundzinieks, Barjera, Fetišists - šīm dziesmām un grupai AURORA Latvijas mūzikas vēstures grāmatā būtu atvēlēta vien īsa nodaļa, bet tā laika tīnis (un ne tikai) katru vārdu šai nodaļā zinātu no galvas - tāpat kā tās dziesmas, kas izskan grupas atkalapvienošanās koncertos.

Šo dziesmu vārdu autors ir Ritvars Dižkačs - dzejnieks, mūziķis un AURORAS solists, saruna ar kuru tika ierakstīta pirms viņa koncerta krogā "Aptieka".

Jau divdesmit divus gadus Ritvars dzīvo Kanādas pilsētā Toronto, uz kurieni viņš devās, lai izrautos no narkotiku atkarības. Savas dziesmas šai laikā viņš nav ne klausījies, ne dungojis, tāpēc koncertā viņam priekšā atrodas špikergrāmata. Arī atrasties uz skatuves viņam vairs neesot tik svarīgi kā toreiz, astoņdesmito beigās - deviņdesmito sākumā.

Toronto latviešu kopienā Ritvars arī īpaši nav iesaistījies, toties viņa meita un dēls saprot latviešu valodu un ir lepni, ka tēvs savulaik ir bijis mūziķis. Uz jautājumu par dalību Saeimas vēlēšanās Ritvars atbild negaidīti pozitīvi - žēl, ka ierobežotais intervijas laiks nedod iespēju šo tematu attīstīt.

Vaicāts par jaunām dziesmām, viņš sniedz diezgan izvairīgu atbildi, savukārt AURORAS dalībnieks Jānis Dubavs ir optimistiskāks, pieļaujot, ka kāda no tām varētu izskanēt 15.novembra koncertā Rokkafejnīcā, un solot, ka arī studijā varētu tapt kāds ieraksts. Daudz labprātāk Ritvars stāsta par savām vecajām dziesmām - tā "Sadauzītā bundzinieka" pamatā esot pēc Gintera Grasa romāna "Skārda bungas" uzņemtās filmas iespaidi.

Intervijas noslēgums Ritvaru raksturo visspilgtāk, jo tā atbildēt uz jautājumu, vai viņš turpina dzejot, var tikai Ritvars Dižkačs - un tā arī ir atbilde uz manas kolēģes Daigas Mazvērsītes rakstā pausto izbrīnu par AURORAS kulta statusu arī šodien.