"Mōaigā" tulkojumā no lībiešu valodas ir zemesmala un tieši zemesmalā - lībiešu savulaik apdzīvotajās teritorijās Vidzemes un Kurzemes jūrmalā mūziķe Elizabeta Lāce ir guvusi iedvesmu Latvijā pirmajam arfas soloalbumam.

Šobrīd divdesmit sešus gadus jaunā Elizabeta ir dzimusi Krievijas ziemeļos - Murmanskā, trīs gadu vecumā pirmo reizi izdzirdējusi vārdus "Livonija" un "līvs" un tas viņai esot licis aizdomāties par saviem somugru senčiem, "sajusties kā lībietei" un jau vēlāk sākt mācīties lībiešu valodu, vēsturi un paražas.

Latvijā Elizabeta ir pabeigusi Rīgas Jāzepa Mediņa 1. mūzikas skolu un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu, kā arī absolvējusi Latvijas Mūzikas akadēmiju arfas klasē un Latvijā viņa ir pirmā, kas arfas skanējumu ir ienesusi arī popmūzikā - gan muzicējot apvienībā SUS DUNGO, gan sadarbojoties ar albumu ierakstījušā Zviedrijas latvieša Gundara Ruļļa grupu ALIS P.

Interesanti, ka pirmās 2009.gadā tapa albumā rodamās zemesmalas fotogrāfijas -

man tolaik nebija domas par "Zemesmalu" kā arfas albumu, es jutu, ka tā vieta tai mirklī man vēlas ko pateikt, tāpēc es to iemūžināju fotogrāfijās

Tikai pēc tam tapa arī mūzika, kurai pēc tam pievienojās arī Elizabetas sacerētie teksti, kas albumā rodamajā bukletā ir gan pārtulkoti angļu valodā, gan atdzejoti lībiski - to paveikusi Latvijas Universitātes pasniedzēja Ērika Krautmane, pie tam divpadsmit albumā rodamos skaņdarbus ilustrējošie teksti var kalpot arī kā virzienrādītāji klausītāja fantāzijai - vai arfas 46 stīgu skaņās varat saklausīt Smiltis, Vētru, Vēju, Nakti, Dienu un Saulrietu?

Man ir sanācis ilustratīvi iznest ieplānoto - ir vējš, ūdens, lietus un viļņi...

Tas bija pētīšanas process, kad no instrumenta mēģina dabūt ārā visādus sonorus - tu klausies, vai skaņa nāk ārā sausa vai slapja, dobja vai spalga, tu domā, kā to skaņu dabūt ārā, ar kādiem palīglīdzekļiem - ar audumu, ar kociņiem vai varbūt pēcapstrādē ar programmu...

Tomēr šāda mūzika pieprasa arī nedalītu klausītāja uzmanību un vēlmi iegūt atšķirīgu muzikālo pieredzi, lai gan pati Elizabeta šai sakarā ilūzijas nelolo:

Jebkas, ko es daru, nevienam nav vajadzīgs - labākajā gadījumā tas nevienam nepatiks, bet visticamāk būs vienalga...

Es apzinos, ka ir dažādi klausītāji, cilvēkiem ir atšķirīgi uztveres tipi un daudz kas no tā, ko es esmu pateikusi, nav pateikts, meklējot sabiedrības vidusmēru - man galvenais ir izteikt pie manis atnākušās idejas tām visvajadzīgākajā formā!