Latviešu populārajā mūzikā pirmos blūzus pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā sacerēja Uldis Stabulnieks un Aivars Krūmiņš, taču skaņdarbs nemaz nav jānosauc par blūzu, lai tajā nolasītu šī žanra intonācijas. Un ģitārists Vjačeslavs Mitrohins, sadarbojoties ar ģitāristu Aivaru Hermani, ir atklājis veselu virkni pazīstamu dziesmu, kuros latviešu skaņraži iekodējuši blūza vai spiričuela intonācijas, harmonijas, formveidi.

Šo dziesmu versijas un arī pats savus blūzus Mitrohins ir iedziedājis un iespēlējis diskā Latviešu blūzi un to prezentēs koncertā 22. novembrī plkst. 19.00 mūzikas namā Daile. Tiks atskaņotas Raimonda Paula, Zigmara Liepiņa, Ulda Stabulnieka, Vjačeslava Mitrohina un Aivara Hermaņa dziesmas blūza stilā, arī skaņdarbi no Mitrohina zelta repertuāra, un kopā ar ievērojamo Latvijas ģitāristu muzicēs instrumentālā grupa: Aivars Hermanis, Raimonds Macats, Juris Širokovs un Ainis Zavackis.

Par Latvijas rokmūzikas aristokrātu dēvētais izcilais ģitārists Vjačeslavs Mitrohins uz skatuves ir kopš 1968. gada. Viņš dzimis Liepājā, 1953. gada 29. janvārī Liepājā, kur arī aizvadījis dzīves pirmos 20 gadus. Mācībām mūzikas skolas vijoles klasē sekoja jau mūzikas vidusskola, kas absolvēta 1972. gadā. Jau tolaik Vjačeslavs bija sev atklājis ģitārspēles burvību un muzicēja Liepājas grupā Stroncijs. Kopā ar to viņš festivālā Liepājas dzintars ’72 tika atzīts par labāko ģitāristu.

Tad jaunekli iesauca dienestā, kas par laimi bija jāpavada Dobelē, kur ansambli Sprīdītis vadīja Vladimirs Plotkins. Mitrohins varēja vingrināties ģitārspēlē, un, kad Sprīdītis piedalījās 1973. gada republikāniskajā skatē, Vjačeslavs plūca labākā soloģitārista laurus.

Drīz pēc dienesta uz savu ansambli Modo ģitāristu uzaicināja pats Raimonds Pauls, un tolaik Vjačeslavs Mitrohins skaitījās viens no labākajiem ģitāras meistariem Latvijā. Vissavienības slavas augstumos Mitrohinu pacēla tieši Pauls. Ar Modo notika turnejas pa Padomju Savienību, 70. gadu beigās pēc Maestro no Modo aizgāja arī Vjačeslavs. Viņš iestājās darbā Rīgas estrādes apvienībā, vadīja ansambli restorānā, sāka aktīvi komponēt un ierakstīties Latvijas radio studijā. Populāras kļuva viņa dziesmas Ceļamaize un paša dziedātā Vārdi, vārdi.

Jā, par to, ka Mitrohinam ir laba balss, uzzinājām tikai 80. gadu vidū. Mūziķis izveidoja grupu ARS, kurā dziedāja viņa sieva Janīna Loska un ar to ceļoja pa Padomju savienību. 90. gadu sākumā koncertdarbība apsīka, līdzīgi daudziem Vjačeslavs uzsāka biznesu, bet tad atgriezās pie rokmūzikas. Tika izveidota grupa Mitrohin’s Master Band, dibināta sava ierakstu studija, izdoti vairāki soloalbumi ar paša kompozīcijām un slavenu skaņdarbu koverversijām. Vjačeslava ikdiena visu šo laiku saistīta ar mūziku, vasarās viņš roka klasiku atskaņo Rīgas vasaras kafejnīcās, taču viņa balss dzirdama retāk. Nu tā iemūžināta albumā Latviešu blūzi, kurā skan Raimonda Paula Varbūt, Zigmara Liepiņa Ķiršu lietus, Imanta Kalniņa Jautrā dziesmiņa un citi skaņdarbi, kam īpašu nokrāsu piešķir Mitrohina unikālā ģitārspēles maniere un dziedājums ar nelielu krievu akcentu. Bet nu ieskatam šī mūziķa daiļradē lai skan 1984. gadā iemūžinātā Vjačeslava Mitrohina instrumentālā kompozīcija Ekspresijas noskaņojums ar paša spēlētu ģitāras solo.