Ja iesākumā vārsmu rakstīšana dzejniekam Pēteram Brūverim vairāk bijusi kā pašizteikšanās mēģinājums, tas ar laiku tā kļuva par maizes darbu, jo iztiku autors pelnīja, tikai rakstot un tulkojot. Ne viens vien Brūvera dzejolis pārtapa dziesmā, tāpat Pētera rakstītais kļuva par pamatu mūziklu tapšanai – te jāmin gan Jāņa Lūsēna mūzikli Agrā rūsa un Dželsomino melu zemē, gan Valta Pūces mūzikls Velniņi un Burvis no Oza zemes. Slavenas ir arī Pūces dziesmas ar Brūvera vārdiem no muzikālās izrādes Šveiks, ko skandēja ne tikai Prāta vētra, bet jaunākās paaudzes klausītājus savaldzināja sērijas Brīnumskapis bērnu dziesmas, kuru autors Aigars Voitišķis talkā sauca savu seno draugu Pēteru Brūveri, lai raksta pantus.

Diemžēl Brūvera apaļā 60. dzimšanas diena šodien, 24. aprīlī svinama bez paša jubilāra, kura šīs zemes gaitas noslēgušās jau 2011. gada 16. jūlijā. Dzejā šis drosmīgais literāts sevi pieteica pagājušā gadsimta 70. gadu beigās kopā ar citiem savas paaudzes dzejniekiem Māri Melgalvu, Klāvu Elsbergu, Amandu Aizpurieti, Egilu Zirni un Jāni Rokpelni.

Dzejoļus Pēters sācis rakstīt vidusskolas gados, bet pirmie nopublicēti 1977. gadā laikrakstā Literatūra un Māksla. Liktenīga izrādījusies diena, kad vidusskolā Brūvera klasesbiedrs Māris Melgalvs viņu aizvedis uz  jauno muzejnieku pulciņu, kur varēja brīvi darboties un strīdēties ar vienaudžiem, kurus neinteresēja komjaunietiskas izdarības. Pirmais Brūvera dzejas krājums Melnais strazds, sarkanie ķirši izdots 80. gados. Tam sekoja Dzintara galvaskausi, Sēdēju parkā uz sola, Sirdī melnajam putnam lizda un citas grāmatas. Vairākus dzejoļu krājumus dzejnieks ir veltījis arī bērniem.

Pārējo dzejnieku vidū Pēters Brūveris izcēlās ar saviem valodas eksperimentiem, jaunu vārdu darinājumiem, protams, spilgtiem, neparastiem tēliem, un viens no pirmajiem šī autora dzejas cienītājiem bija literatūras gardēdis, komponists Uldis Stabulnieks. Viņa Blūzs ar latvisku akcentu, šķiet, būs visagrīnākais Brūvera dzejas tvērums mūzikā.

Vien nedaudzi latviešu populārā žanra skaņraži bijuši ieinteresēti sadarbībā ar šo neordināro dzejnieku. Viņu vidū bijuši arī Adrians Kukuvass, Imants Paura, Ingus Ulmanis, Silvija Silava, 2011. gadā vairākas bērnu dziesmas ar Brūvera dzeju sacerējis arī Raimonds Pauls. Bet visvairāk Pētera dzeja valdzinājusi jau minētos – Jāni Lūsēnu, Valtu Pūci un Aigaru Voitišķi. Arī komponistu un pianistu Māri Lasmani, kurš Pētera Brūvera dzeju izmantojis vairākkārt, tostarp, bērnu dziesmās. Un pirmoreiz tas noticis jau tālajā 1982. gadā, kad, vēl studējot konservatorijas klavieru nodaļā, Lasmanis sāka aizrauties ar kompozīciju un sacerēja šo Vakara dziesmiņu, ar kuru Aijas Kukules priekšnesumā pieminam nelaikā  mūžībā aizgājušā dzejnieka 60. jubileju.