Jau iepriekšējā stundā pieminēju mūsu Operetes teātra premjeru Edgaru Zveju, kuram tika veltīta Herstvuda loma Raimonda Paula mūziklā „Māsa Kerija”. Šim muzikāli skatuviskajam darbam šogad aprit 40. jubileja, tai par godu skaistā mūzika ar Jāņa Petera dziesmu vārdiem atdzīvosies īpašā koncertstāstā, kur to izdzīvos deju grupa Alberta Kivlenieka vadībā, bet galveno varoņu – Kerijas, Herstvuda un Druē tēlos režisora Valda Lūriņa vadībā iejutīsies Kristīna Zaharova, Normunds Rutulis un Rihards Lepers.

Pirmā izrāde jau notikusi Siguldas „Devonā”, bet turpmākajās nedēļās koncertstāsts dosies uz vairākām Latvijas pilsētām, kuru vidū Ādaži, Liepāja, Cēsis, Valmiera un citas. Protams, arī Rīga, kur klausītāji ar šo mūziku vispirms tika iepazīstināti Paula vadītā ansambļa „Modo” koncertprogrammā jau 1978. gada nogalē. Tajā Kerijas lomu dziedāja Mirdza Zīvere, Herstvudu – Žoržs Siksna, tapa ieskaņojums un skaņuplate, ar šo mūziku radīta arī koncertfilma, kas tolaik izpelnījās labus panākumos konkursos un skatītāju vidū.

Te nu jāatgādina, ka autors šai ideja - uzvest uz skatuves muzikālā izrādē Teodora Dreizera romānu – bija režisors Kārlis Pamše, un ar to viņš noņēmies vairākus gadus. Sacerēt mūziku piedāvāts arī Imantam Kalniņam, tad kādudien Edgars Zveja libretu iedeva Raimondam Paulam, un uz rezultātu nebija ilgi jāgaida. Kritiķi Maestro lieldarbu salīdzināja ar Leonarda Bernstaina un Endrjū Loida-Vēbera melodiju burvību un mūziklu spilgtumu. Iestudējumam Rīgas Operetes teātrī bija milzīgi panākumi, Māsa Kerija bija klausāma divās – latviešu un krievu valodā.

Šais četrdesmit gados mūzikls „Māsa Kerija” piedzīvojis atkārtotus uzvedumus Nacionālajā, arī Rīgas Krievu teātrī, tā melodijas dzīvo arī ārpus darba ietvariem, un nu skan to esence, apkopota mūzikla prologā. Tātad – Latvijas radio vieglās un estrādes mūzikas orķestris, grupa „Modo”, Raimonds Pauls un 1978. gadā ieskaņotais mūzikla „Māsa Kerija” „Prologs”.