Priecīgus Ziemassvētkus jums šovakar vēlu es, Daiga Mazvērsīte, un ceru, ka Jūsu sirdis sasilda arī šīs, senākās melodijas no mūsu populārās mūzikas zelta apcirkņiem. Protams, netrūkst jaunradītu melodiju un to pulks ar katru gadu papildinās, taču īpaša smeldze piemīt tieši šīm dziesmām, kas tapušas laikā, kad Ziemassvētkus oficiāli pieminēt nedrīkstēja, līdz ar to komponisti apdziedot gada beigas, pārslas, mīlestību u sirds siltumu zināja, ka klausītāji viņu vēsti sapratīs. Šādu piemēru netrūkst, jo sevišķi daudz to rodams Raimonda Paula melodiju klāstā – Ziemassvētku noskaņa piemīt dziesmām „Cik klusa nakts”, „No nakts uz rītu”, „Elēģija” un citām, tas pats sakāms par Zigurda Rezevska dziesmu „Zilsirmā naktī” vai Edmunda Goldšteina „Nākšu es”, kas 1976. gadā ierindojās 6. vietā „Mikrofona” aptaujā.

Bet kas gan būtu dziesma viena vien bez mūsu lieliskajiem estrādes solistiem. Viņu vidū bija arī viena no decembra jubilārēm - latviešu estrādes karaliene Margarita Vilcāne – šogad gan viņai nav svinama apaļa gadskārta, un arī gadu skaits – 78 – tik nozīmīgs, ka nekāds jubilejas koncerts droši vien vairs netiks rīkots. Ja lietojam vārdu leģenda, tad tas noteikti attiecināms uz Vilcāni – tikai retam talantam pa spēkam tik milzīgs darba apjoms, uz kādu var atskatīties Margarita.

Sākusi dziedāt pašdarbībā, viņa pievienojās Ivara Mazura vadītajam orķestrim „Armatūra”, no kura pārcēlās uz Latvijas Filharmoniju – ansamblim „Rīga” sekoja „Rīgas estrādes orķestris”. Tad Ulda Stabulnieka grupa, vēlāk pazīstama ar nosaukumu „Tip Top”, un uz skatuves aizvadītajos gadudesmitos izdziedāts visraibākais repertuārs: balādes, romances, liriskas un dzīvespriecīgas dziesmas solo un duetā ar Ojāru Grinbergu. Neviens nav saskaitījis ne Margaritas Vilcānes koncertus, ne ieskaņojumus, kuru birumā joprojām iespējams atrast pa nedzirdētai melodijai. Kāda no tām arī šim svētku vakaram, kad domājam par mīlestību, sirdssiltumu, gaišumu un ticību. Komponista Atana Bojadžijeva dziesmu „Ticu tev” Vilcāne kopā ar ansambli „Rīga” studijā iemūžināja 1966. gadā.