Kungi, kas godam nes vārdu un uzvārdu Jānis Porietis, Latvijā bijuši un ir vairāki, pat mūzikā veseli divi – trompetists, Mūzikas akadēmijas docents – un kādreizējais komponists, vēlākais Kultūras ministrijas Valsts kultūrizglītības centra vadītājs un 8. un 9. Saeimas deputāts no Tautas partijas Jānis Porietis. Viņam 14. novembrī svinama pusapaļā 65. jubileja, un pēdējos gados, kopš deputāta pilnvaru beigām, par šo Porieti dzirdams visai maz. Taču jau vairākkārt pirmdienu vakaros esat dzirdējuši gan Porieša diskostila skaņdarbu „Dziesmiņa par Rīgas bruģi” Aijas Kukules un Imanta Vanzoviča duetā, gan romantisko dziesmu „Nakts”, ko 1980. gadā iedziedājusi Mirdza Zīvere un Vanzovičs.

Jāteic, ka Jānim Porietim darbošanās estrādes žanrā bijusi visai īslaicīga, un tā attiecināma uz 80. gadu sākumu. Tāpēc daudziem šī skaņraža vārds neko neizsaka, kaut komponista portfelī ir skaņdarbi korim, klavierēm, pūtēju orķestrim, dažādiem citiem sastāviem, arī mūzikls bērniem „Salatēva cirks”, mūzika teātra izrādēm, pat kantāte „Skaņais kalns” un daudzi citi sacerējumi.

Mēs šodien par to, ko paliekošu 1953. gada 14. novembrī dzimušais Jānis Portietis atstājis latviešu estrādes mūzikas zelta fondā. Tas noteikti saistīts ar viņa darbu Latvijas radio skaņu inženiera amatā no 1976. līdz 1991. gadam, kad, protams, nācās ķeries arī pie estrādes žanra ieskaņojumiem. Zīmīgi, pēc konservatorijas beigšanas jauneklis tika iesaukts armijā, un dienestu Porietis aizvadījis slavenajā karavīru ansamblī „Zvaigznīte”, stājoties Zigmara Liepiņa vietā grupas vadītāja amatā! Tātad vieglā žanra likumības jaunajam mūziķim, kas dārziņskolā beidzis kordiriģēšanas un mūzikas teorijas klasi, bija skaidras. Turklāt konservatorijā Jānis Porietis mācījās pie Ģederta Ramana, kurš bija viens no estrādes žanra celmlaužiem Latvijā 50. gadu otrajā pusē.

Arī Porietis pats darbojies kā kompozīcijas skolotājs Cēsu, Gulbenes un Ērgļu mūzikas skolās, līdz 2000. gadam jubilārs bija Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas koledžas direktors. Jaunībā sacerējis mūziku bērniem, arī vadījis bērnu vokāli instrumentālo ansambli „Kolibri”. 80. gados ar savām dziesmām Porietis izpelnījies godalgas ne vienā vien tematiskā dziesmu konkursā, ko rīkoja Latvijas Komponistu savienība, kuras biedrs viņš ir kopš 1980. gada. Komponists pabijis arī Saeimas deputāta godā tās 8. un 9. sasaukumā un savulaik minēts arī kā kandidāts uz Kultūras ministra posteni. Diemžēl nav nekādu jaunumu, ko jums pastāstīt par Jāni Porieti – skaņradi, kura 65. jubileju svinēsim ar kādas aizmirstas melodijas noklausīšanos. Tas būs 1980. gadā tapušais „Čaka motīvs” Margaritas Vilcānes priekšnesumā ar Jāņa Jurkāna dzeju, - starp citu, 1981. gadā tapis Porieša dziesmu cikls „Čakam – 80” vīru vokālajam ansamblim ar klavierēm ar paša Čaka un Ojāra Vācieša dzeju, apliecinot interesi par slavenā dzejnieka daiļradi.