Kad Rodrigo Fominam jeb dziedātājam Igo 1984. gadā iešāvās prātā ideja par mūziķu glezniecisko un krāsaino talantu atklāšanu, diez vai viņš domāja, ka šai fantāzijai būs tik ilgs un piepildīts iemiesojums. Mūziķi mālē, mākslinieki muzicē – šādi festivāls „Bildes” attīstījās turpmākajos gados, bet šīs koncepcijas pirmsākumi rodami mūziķu darbu izstādēs Grobiņas pilsdrupās un Liepājas tipogrāfijas sarkanajā stūrīti. Nosaukumu „Bildes” toreiz izdomāja dziesminieks Kaspars Dimiters, un tā visus šos gadus mūziķus uzmeklē un organizē, vāc kopā viņu rokām un acīm darinātos darbus, sastāda programmu un rada jaunas mūzikas apvienības Tija Auziņa.

1985. gadā Tija uz nākamajām „Bildēm” kopā saaicināja duci tobrīd populāru mūziķu, novārtā netika atstāta arī akadēmiskā mūzika un pasākumu vadīja mākslas kritiķis Pēteris Bankovskis. Vēl gadu vēlāk mūzikas un mākslas festivāls „Bildes” izvērtās jau 7 dienu garumā, kad gleznošanai mūziķu daiļradē pievienojās daudz sarežģītākas tehnikas - tamborēšana, veidošana, grebšana. Togad tieši „Bildes” plašākai publikai parādīja „Dzelteno Pastnieku” un Pita Andersona daiļradi, tādējādi sākot tradīciju - oriģinālu, neformālu muzikantu priekšāstādīšana.

Arī vēlākajos gados „Bildes” diezgan daudziem kļūst par pirmo lielo arēnu, un 1987. gadā pirmoreiz tika izpildīta oficiālā Ulda Marhilēviča un Guntara Rača sacerētā „Bilžu” himna „Tikai tā”. Tiesa, ja kādreiz Anglikāņu baznīca vai Politehniskā institūta Lielā zāle, kur 80. gados un 90. sākumā notika „Bildes” deva iespēju noklausīties daudzu Latvijas grupu pa gadu sagatavotās koncertprogrammas vai vismaz to daļu, tad pašlaik dalībniekiem dota iespēja nospēlēt vienu vai 2 dziesmas, jo gribētāju ir daudz. Tie sagrupēti tematiski – ir blūza, džeza un folka vakari, „Bilžu” veterānu un debitantu koncerti, un sākot ar 1992. gadu notiek arī īpašs koncerts ģimenēm ar bērniem. Tajā uzstājas mūziķi ar savām atvasēm, un nu vairs nav laika un spēka tik savdabīgiem pasākumiem, kādi risinājās piemēram, 1993. gadā – toreiz RTU peldbaseinā notika balvu izcīņa ūdens kulšanā „Slapjās bildes”, kā arī peldcepurīšu konkurss. Šis pasākums pārspēja par izdomas bagātos Mākslas dienu basketbola turnīra finālus, un „Bildēs” togad notika arī nakts spēles – „Parlaments pret mafiju”.

Sākot ar 1995. gadu, Tija Auziņa vairs neatļauj mūziķiem mālēt visu, ko sirds jūt, bet gan dod konkrētu darbiņu – priekšmetu, ar kuru var veikt visas vizuālās pārvērtības no krekliem līdz krēsliem. Šogad „Bilžu” sākumu iezīmēja grupas „Stiprās sievas” koncerts, bet nākamais pieturas punkts ir 11. novembrī gaidāmais koncerts „Ielūdz „Bilžu” mūziķi un viņu bērni”. Sīks notikumu saraksts interneta adresē „bildes.lv”, un šovakar mūziķus un Tiju Auziņu sveiksim ar festivāla nosaukuma autora Kaspara Dimitera priekšnesumu viņa pašsacerētajā „Dziesmiņā par švīkāšanu” 1987. gada ierakstā.