Latvijā netrūkst muzikālu vienību, kas par savu nosaukumu izvēlējusies konkrētas apdzīvotas vietas vārdu, visslavenākais piemērs, protams, ir „Jumprava”, bet ir arī kapela „Usma”, orķestris „Rīga”, bija mums grupa „Vaidava” un tā tālāk. Arī 1958. gadā Siguldā dibinātā orķestra vadītājiem un mūziķiem nebija ilgi jādomā – tā arī nosauca par „Siguldu”, un tātad kolektīvs šoruden svin savas pastāvēšanas 60. gadskārtu.

Bigbenda „Sigulda” vēsture gan ir sarežģīta un līkumaina. Par tā pirmo vadītāju kļuva trompetists Jānis Meija, kas jau aizgājis mūžībā, viņš vēlāk darbojās arī kā ansambļu vadītājs, bija Latvijas radiop un TV estrādes un vieglās mūzikas orķestra inspektors, un no Siguldas prom devās jau 1962. gadā. Turpmāk diriģenta un mākslinieciskā vadītāja rūpes vairāku gadu garumā bija uzticētas Jānim Raslavam. Viņš, trompetists pēc izglītības, sava mūža lielāko daļu strādājis un muzicējis Siguldā, darbojies kā ansambļu un orķestru vadītājs, mūzikas pedagogs un skaņdarbu aranžētājs. Savā garajā darba mūžā viņš vairākkārt bijis Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsdiriģents pūtēju orķestru grupā.

Uzreiz jāsaka, ka ar orķestra „Sigulda” mūziķiem Raslavs darbojies vairākos piegājienos, pirmais ilga no 1962.  līdz 1975. gadam, kad vadības grožus pārņēma Alnis Zaķis. Pa šo laiku siguldieši tika pie Tautas kolektīva goda nosaukuma, šis estrādes orķestris Latvijā bija pazīstams tuvu un tālu – vairākkārt tas piedalījies festivālā Liepājas dzintars, kur 1969. un 1970. gadā izcīnīta 1. vieta estrādes orķestru grupā, divreiz „Siguldas” mūziķi palika otrie, un 1968. gadā kolektīva dziedātājs Valdis Rudzītis ierindojās starp festivāla labākajiem vokālistiem. Tāpat mūsu mūziķus labi pazina kaimiņvalstī Lietuvā, kur Kauņā risinājās festivāls „Dzintara trompete”. Tur 1974. gadā estrādes orķestris „Sigulda” kļuva par 2. vietas laureātiem, un tāpat veicās divus gadus vēlāk jau ar solistu Vladislavu Juhņeviču. Tobrīd rūpes par orķestra repertuāru un darbību jau bija uzņēmies Alnis Zaķis, kam palīdzēja Pēteris Goldbergs, ilggadējs Latvijas radio mūzikas redaktors.

Taču savā 20. jubilejā kolektīvs piedzīvoja būtiskas pārmaiņas, principā beidza pastāvēt. Laiki mainījās, nāca modē mazas popgrupas, un likās, ka estrādes orķestru laiks beidzies. Uz šīs bāzes Jānis Raslavs izveidoja pūtēju orķestri „Satezele”. Par tā mājvietu kļuva Rīgas rajona brīvprātīgās ugunsdzēsēju biedrības klubs. 1984. gadā „Satezelei” piešķirts Tautas kolektīva goda nosaukums, taču arī šis posms nebija bezgalīgs. 1996. gadā Raslavs ķērās pie bigbenda atjaunošanas, turpinot strādāt ar nosaukumu „Satezele”.

Tad 2002. gadā notika vadības maiņa – pie orķestra stūres atkal nonāca Pēteris Goldbergs, un nu jau kā bigbends „Sigulda” 1958. gadā dibinātais kolektīvs turpina darbu joprojām. Orķestris uzstājas samērā regulāri, ne tikai sava novada pasākumos, bet arī dažādos, arī starptautiskos džeza sarīkojumos, iepriecina Latvijas pilsētu svētku apmeklētājus. Bigbends „Sigulda” ir viens no nedaudzajiem mūziķu kolektīviem Latvijā, kura sastāvā ir pilnas pūšamo instrumentu grupas, kas izpildījumam piešķir īpašu un plašu skanējumu.

Gandrīz visi orķestra mūziķi ir bijušie vai esošie Siguldas mūzikas skolas audzēkņi vai pedagogi. Starp citu, Siguldas bigbendā savas mūziķa gaitas sāka vēlāk slavenais bundzinieks, tagadējais Latvijas radio bigbenda vadītājs un džeza festivālu rīkotājs Māris Briežkalns, dziedātāju vidū minami vārdi Valda Eizenšmite, Gundega Rudzīte, Vilnis Brēža un citi. Šobrīd bigbenda solisti šobrīd ir dziedātāja Inese Greste, kas savulaik paspīdēja pie mūsu kantrī mūzikas debesīm kā grupas „Tip Top” dalībniece, kā arī Raimonds Eizenšmits, kas ar orķestri sadarbojās jau zaļā jaunībā un tagad ir atgriezies, kā saka, pie saknēm. Orķestra 60. jubilejas koncertā 7. decembrī viņš izpildīs kā džeza un svinga klasiku, tā vienu paša sacerētu dziesmu. Arī Inese Greste lielākoties dziedās angliski, un labi pazīstamas melodijas skanēs arī bigbenda „Sigulda” sniegumā.

Lielu daļu skaņdarbu bigbendam „Sigulda” ir aranžējis orķestra dalībnieks, saksofonists Ilgvars Ikass, dziedās arī Eva Strazdiņa un apsveikt draugus atbrauks arī bigbends no Igaunijas. Koncerta sākums astoņos vakarā un ieeja bez maksas, tad nu tagad kaut kas no siguldiešu repertuāra, no tā laika, kad bigbends Jāņa Raslava vadībā darbojās ar nosaukumu „Satezele”, bet daļa no tā – kā Siguldas pūtēju ansamblis. Skanēs Ulda Lapsiņa sacerētais „Diksilends” 1990. gada ieskaņojumā.