Aizvadītā nedēļa latviešu estrādes mūzikas cienītājiem atnesa sēru vēsti – 10. februārī mūžībā tika aizsaukta savulaik ļoti populārā un publikas iemīļotā dziedātāja Māra Krievkalne, kuru vēl nesen sveicām 75. jubilejā. Protams, mūsu estrādes ziedu laikos vislielāko uzmanību piesaistīja tieši tie solisti, kas sadarbojās ar Raimondu Paulu. Mārai šāds liktenis nebija lemts, taču viņa atrada un paturēja savu īpašu vietu uz skatuves, kas bija saistīta ar komponistiem Edmundu Goldšteinu un Jāni Sildegu. Viņu radītās dziesmas „Baltās madaras”, „Dziesma zemei”, „Silazvans”, „Neļķu ugunīs”, „Atnāc tu”, „Sarkana debess mala”, „Tālu no vasaras” veidoja Krievkalnes zelta repertuāru un paliks mūsu populārās mūzikas zelta fondā, tāpat kā Māras īpašais, sulīgais alts.

Kad Zelmai un Pēterim Krievkalniem piedzima jaunākā meitiņa no četriem bērniem, jaunajai mammai bija jau 41, tēvam vēl vairāk. Gribējuši vispirms saukt par Vizbulīti, bet tad pārdomājuši un ielikuši latviešu tautai tik zīmīgo vārdu Māra. 1944. gada 15. janvārī dzimusī meitene piedzīvoja pēckara bērnu smago likteni, kad reizēm uz pieciem ēdējiem bija tikai viens baltmaizes kukulītis. Tomēr Māras vecāki abi bija ļoti muzikāli ļaudis, tiesa, mamma, lai ģimene varētu izdzīvot, pārcēlās uz laukiem, dziesmā apdziedāto Apšukalnu, kur saimniekoja un pārtiku sūtīja uz Rīgu, kur Pēteris strādāja par skolotāju. Zelma centās atbraukt uz Rīgu, lai ar meitu aizietu uz operu, koncertu, muzikāla bija arī otra māsa Kristīne, kas dziedājusi sieviešu vokālajos ansambļos, tostarp, pie slavenās Elgas Igenbergas. Māra sākumā sapņoja kļūt par dejotāju, aizrāvās ar mākslas vingrošanu, tad sāka dziedāt Vagonbūves rūpnīcas ansamblī Lelde. Panākumi bija labi, un, kad 60. gadu nogalē tika izsludināts konkurss uz Latvijas radio sieviešu vokālo ansambli, Māra izturēja lielo konkursu. Nesen bija izslimota smaga angīna, ārsts aizliedza viņai ar tādu kaklu dziedāt, bet Krievkalne neklausīja. Riskēja, paļaudamās uz veiksmi, un tā arī notika. 1970. gadā radio sākās aktīvs darbs pie studijas ierakstiem, drīz Māra kļuva par solisti. 70. gadu sākumā viņa sāka dziedāt Rīgas klubos, bija Rīgas elektromehāniski rūpnīcas estrādes ansambļa „Elektra” soliste līdzās Zigfrīdam Račiņam un Sarmītei Lorencei. Dueti ar Račiņu iemūžināti arī skaņu ierakstu studijā.

1974. gadā dziedātāja pievienojās Lapmežciema ansamblim „Selga”, kurā bija 4 solisti – Māra, Anna Bula, Ēriks Kamarūts un Andrejs Lihtenbergs. Ar abiem kungiem Māra dziedāja duetus, daļa šī repertuāra ieskaņota Latvijas radio studijā.

„Selgai” 1977. gadā sekoja Jāņa Sildega vadītais ansamblis „Sono” Zvejniekciemā, kur Māras kolēģi bija ne tikai Kamarūts, bet arī Linards Avots, Ilze Dimdiņa un Zdzislavs Romanovskis. Ar „Sono” Māra Krievkalne nereti plūkusi labākās solistes laurus dažādos konkursos, to vidū „Gaujas atbalsis”, „Jūras pērle”, republikas pašdarbības ansambļu skatēs. Viņas sulīgā balss skanēja arī J. Sildega izveidotajā vokālajā oktetā „4+4”.

80. gadu nogalē Māra bija soliste arī TDA „Gundega” tautas mūzikas grupā, kuras vadītājs bija Jānis Sildegs, dziedāts arī Rīgas koncertapvienības grupā „Rifi”, vēlāk arī restorānā „Senā Rīga”. Līdzīgi savai kolēģei, arīdzan alta balss īpašniecei Norai Bumbierei, Māra bija vienkāršs, sirsnīgs un atklāts cilvēks, par laimi izvairījusies no citiem kolēģiem raksturīgām kaislībām, toties čakla saimniece, rokdarbniece un gādīga mamma meitai Agnesei. Ar savu vīru Andreju Loci dziedātāja iepazinās ansamblī „Selga”, kur viņš bija vispirms saksofonists, tad kļuva par pianistu. Divatā viņi 90. gados uzstājušies daudzos koncertos Latvijā un trimdas tautiešu mītnes zemēs. Par Māras dueta partneriem dažādos laikos kļuva arī dziedātāji Jānis Pakalnišķis, Žoržs Siksna, Harijs Užans, Andris Daņiļenko un citi.

Māra Krievkalne sava radošā mūža laikā uzstājusies neskaitāmos koncertos, atskaņots plašs repertuārs, tostarp, latviešu tautasdziesmas, populāras ziņģes un šlāgeri, senāki un jauni ārzemju un pašmāju autoru darbi, no kuriem daudzi tapuši tieši viņas balsij. Par skaistu notikumu izvērtās Māras Krievkalnes pēdējais, proti 70. jubilejas koncerts Mārupes kultūras namā, diemžēl pēc tam dziedātāja smagi saslima un no skatuves bija jāatvadās. Nu skanīgais mūžs 2019. gada 10. februārī noslēdzies. No dziedātājas šovakar atvadīsimies ar somu tautasdziesmas „Slīdi, laiviņa” apdari, kas Mārai pašai bija ļoti mīļa, 1983. gada ieskaņojumā.