Ja Latvijas operetes teātra apmeklētājiem Edgars Zveja bija ļoti iemīļots mākslinieks, tad dažam no Latvijas radio mazajiem klausītājiem uz viņu varbūt bija dusmas, jo pēc Zvejas dziedātās vakara dziesmiņas bija jāliekas gultā. Šis unikālais aktieris un dziedātājs no dzīves aizgāja nepiedodami agri – jau 1986. gada 24. oktobrī, vien 63. mūža gadā, savu pēdējo lomu nospēlējis Marģera Zariņa muzikālajā komēdijā „Sapnis vasaras naktī”. Pēc pirmizrādes arī Zveja aizmiga mūža miegā, un šodien viņu atceramies 95. jubilejas sakarā.

Liepājnieks, 1924. gada 19. februārī dzimušais Edgars bija trūcīgu ļaužu dēls, būtībā gadījuma pēc nonācis mūzikas skolā, kaut dziesmas viņam bija tuvas kopš mazotnes. Reiz Liepājas teātrī noklausījies opereti „Rozmarija”, Zveja sapņoja, ka reiz dziedās Džima partiju. Un sapnis piepildījās – vispirms bijis korists Liepājā, 1950. gadā jaunais dziedonis tika pieņemts Rīgas Muzikālās komēdijas teātra trupā, kur drīz vien kļuva par zvaigzni. Šai teātrī arī aizvadīts vairāk nekā 40 gadus ilgs skatuves mūžs, atveidojot galvenās lomas, Zveja bija Edvīns „Silvā”, Sandors „Čigānu mīlā” un Danilo „Jautrajā atraitnē”, Higinss mūziklā „Mana skaistā lēdija”, Petručo mūziklā „Skūpsti mani, Kēt!”, atveidoja daudzveidīgu tēlu galeriju gandrīz visos latviešu komponistu oriģināldarbu iestudējumos, sākot ar Arvīda Žilinska „Zilo ezeru zemē” un ieskaitot Raimonda Paula mūziklu „Māsa Kerija”.

Tieši Paula pirmās estrādes dziesmas pavēra Edgaram Zvejam ceļu arī pie to klausītāju sirdīm, kas uz Rīgas opereti netika, viņa samtainais baritons glāstīja gan pašmāju autoru sacerējumos, gan ārzemju dziesmu latviskojumos. Solists līdz 60. gadu vidum aktīvi strādāja ierakstu studijā, arī turpmāk sniedza solokoncertus dzimtajā zemē, bija viens no latviešu estrādes mākslas simboliem. Savulaik nebija populārāku melodiju par Zvejas izpildīto „vientuļo, veco tiltu” vai tikšanos „martā, kad pūpoli zied”. Starp citu, dziedonis piedalījies arī dažās Rīgas kinostudijas mākslas filmās, atveidojot epizodiskas lomas kinoletēs „Ceļazīmes”, "Klāvs ­ Mārtiņa dēls" un "Cīrulīši", un arī šeit viņa tēlojums bija spilgts un atmiņā paliekošs.

Šoreiz, atceroties Edgaru Zveju 95. jubilejā, padomju autora Arkādija Ostrovska simboliska nosaukuma skaņdarbs „Cilvēk, dziesma paliek tev” 1964. gada ieskaņojumā.